Novados turpinās darbs pie heraldikas izstrādes. Grobiņā tajā iesaistīta plašāka sabiedrība, bet Durbē atlasi veic tikai vērtēšanas komisija.
Grobiņas novadā turpinās izsludinātā ģerboņa ideju konkursa otrais posms – sabiedriskā izvērtēšana. Konkursam iesniegtie darbi „ceļo” pa visiem pagastiem, un iedzīvotāji var speciālā kastītē iemest zīmīti, par kuru variantu viņi balso, stāsta Grobiņas novada domes deputāts Zigmunds Cinkus.
Autori, protams, netiek izpausti, pie katra darba ir tikai numurs. Iesniegtās skices šonedēļ skatāmas Bārtas pagastā, bet nākamnedēļ būs Grobiņas pagasta Dubeņos. Tās var aplūkot attiecīgo pašvaldību bibliotēkās.
Konkursam piereģistrēti 57 dalībnieki – gan individuālie, gan kolektīvie. Dalībnieku vecums – no skolēna līdz pensionāram, un darbos mēģināts apvienot novada pagastiem raksturīgos simbolus.
Apmeklētāju attieksme ir dažāda, stāsta Bārtas bibliotekāre Gunta Jansone. Daži apskatoties, bet nenovērtējot, tā paužot protestu pret apvienošanos. Citi izvērtēšanu uztverot ļoti nopietni un vēloties, lai rezultāts – novada kā kopīgo māju simbolika – būtu pēc iespējas skaistāks. Ieinteresēti vērtēšanā iesaistoties bērni, kuri gaida savu rindu pie bibliotēkas datoriem. Bārtenieki savu pagastu skicēs atpazīstot krāsās, kas raksturīgas viņu tautiskajiem brunčiem.
Savukārt medzenieki, pie kuriem izstāde bijusi iepriekš, pauduši patriotismu, balsojot par skicēm, kurās redzams viņu simbols – Lielais akmens. Bibliotekāre Aina Zonenberga stāsta, ka starp vērtētājiem raisījušās interesantas diskusijas.
Z. Cinkus uzsver, ka šis ir tikai ideju konkurss, kurā paustie „domu graudi”, cerams, iepatikšoties profesionāļiem, kuri izstrādās stingrajām heraldikas normām atbilstošu gala variantu.
Iedzīvotāji atsaukušies arī aicinājumam uzrakstīt novadu raksturojošu moto.
Grobiņas pilsētai savs ģerbonis ir kopš 1697. gada – uz melna fona attēlota stāvoša sudraba dzērve ar akmeni paceltajā kreisajā kājā, kas varētu būt rūpības un modrības zīme.
Durbes novada dome, izsludinot ģerboņa ideju konkursu, vēlējusies to redzēt kā unikālu novada atpazīstamības zīmi, kas simbolizētu teritorijas dabu, kultūrvēsturiskās vērtības un tradīcijas.
Nolikums paredz, ka par pamatu var tikt izmantots līdzšinējais Durbes pilsētas ģerbonis – uz zila fona attēlota sudraba ābele ar augļiem un sudraba pamatni zem tās. Tas liecinot par dārziem bagātu pilsētu. Vairākās skicēs ābele vai āboli ir ietverti. Autori simboliski norādījuši arī uz Durbes ezeru, seno pili un cīņu vietām.
Konkursa komisija, izvērtējot četru autoru astoņus kopumā iesniegtos darbus, atlasīja trīs, kas ieguvuši vienādu punktu skaitu, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Daira Veilande. To autoriem dots laiks līdz 23. jūlijam skices uzlabot un iesniegt atkārtoti. Vērtēšanā kā neatkarīga eksperte pieaicināta māksliniece Zane Eltermane.
Vispirms ģerboņa skici apstiprinās novada dome, tad to nosūtīs vērtēšanai Kultūras ministrijas Heraldikas komisijai.
