Intimitātei piederas nelielas telpas un ne visai plaša sabiedrība. Tāpēc Liepājas muzeja mazā zāle Šauļu mākslinieka Ričarda Garbačiauska gleznu izstādes “Klusuma atklāšana” izvēlēta ļoti piemēroti.
Ričards Garbačiausks Liepājas mākslas pazinēju aprindām nav svešinieks, jo pirms gadiem desmit Latviešu biedrības namā viņa darbi bija redzami Šauļu mākslinieku grupas kopizstādē. Toreiz mākslinieks spēlējās ar krāsu toņiem un laukumiem, bet jaunākajos darbos pievērsies figurālajai glezniecībai. “Nezinu, tas labi vai slikti, ka mainos, bet cik tad ilgi var rakties vienā un tai pašā dārziņā, “ pasmejas mākslinieks. Kad pašam kļūstot neinteresanti darboties vienā žanrā un tā noslēpumi pa daļai uzminēti, pienākot laiks ķerties pie kaut kā jauna.
Mierīgos pasteļtoņos gleznoti dabas tēli – piejūras meldri un zāles stiebri kontrastē ar kailfigūru kompozīcijām uz sarkana fona.
Skatoties R. Garbačiauka darbu ar nosaukumu “Nereālais”, domas velk paralēles ar Ausekļa Bauškenieka tēlotajām noskaņām.
Liepājas Universitātes profesors Aldis Kļaviņš spriež: “Krāsu izjūta un domu gājiens latviešu un lietuviešu māksliniekiem ir atšķirīgs. Tāpēc svarīgi ir tie jaunie impulsi, ko gūstam cits cita.”
“Manam kolēģim un skolotājam iznākusi interesanta izstāde,” vērtē mākslinieks Martinas Gaybas, kurš Liepājā ieradies uz gadskārtējo plenēru.
“Vai pamanījāt, ka visiem gleznu tēliem gan vīriešiem, gan sievietēm ir zināma līdzība ar mani pašu?” pajautā R. Garbačiausks un tūlīt piebilst, ka gleznojot portretu, katrs mākslinieks tajā ievelkot arī paša vaibstus.
Liepājas Universitātes mācību spēki jau vairākus gadus sadarbojas ar Šauļu universitātes mākslas nozaru pasniedzējiem. Pērn Liepājas muzejā bija skatāmas Vaidota Januļa grafikas, bet aizpērn. Irēnas Ambrazienes zīmējumi.
