Patlaban izskatās, ka valsti vada ierēdņi un programmas atsevišķās nozarēs nav sajūgtas kopā, trešdien publicētā intervijā “Latvijas Avīzē” norāda “UPB” holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, kurš eksperta statusā darbojas arī Meierovica biedrībā.
Viņš norādījis, ka patlaban svarīgi, lai līderi dotu strukturālos signālus, kā dzīvot tālāk.
“Arī Konfūcijs apmēram tā teicis – kas vada valsti, no tā atkarīgs valsts mūžs. Ja valsts priekšgalā ir nācijas līderi, vadītāji, tad tā dzīvos mūžam. Ja valsti vada ministri, tad tā izdzīvos desmit gadus, bet, ja valsts nodota ierēdņu vadībai, tad tas ir tikai laika jautājums, kad tā beigs pastāvēt,” uzsvēris Pīlēns.
“Šobrīd izskatās, ka valsti vada ierēdņi, pat ministrijās klejo dezintegrācija. Kaut kādas programmas ir izglītībā vai tautsaimniecībā, kaut kas veselībā, bet tās nav sajūgtas kopā,” viņš vēl piebildis.
Pīlēns arī asi kritizējis kustības “Par labu Latviju” veidoto programmu LNT, norādot, ka tajā paustas pamatpatiesības.
“Un ko ar tādu iesākt? Kurš teiks pretējo? Kāpēc vēl nepiebilda, ka saulei jālec rītā, bet jānoriet vakarā?” ironiski minējis Pīlēns.
“Būtu jākāpj vienā laivā ar ES, jāpanāk kopprodukta pieaugums un jāsaka – dārgā ES, jums klātos būt solidāriem, nevis tikai savu naudu piesedzošiem. Klātos būt solidāriem šai kļūdu sērijā, ko esam kopā izdarījuši. Redziet, 2% kopprodukta pieaugums nerada, bet tikai saglabā esošās darba vietas. Savukārt 6 – 8% pieaugums ļauj sabiedriskos labumus pārdalīt proporcionāli – lai sabiedrības sadalījums nav bagātos un nabagos, bet augtu spēcīgs vidusslānis. Tas noteikti varētu būt viens no valstiskajiem uzstādījumiem – vidusšķiras veidošana. Jāapzinās, ka jebkurš politekonomisks modelis bez mērķa veidot kopprodukta pieaugumu neveicina sabiedrības labklājību,” viņš skaidrojis.
Runājot par parlamentu, viņaprāt, joprojām nav novēlota un ir aktuāla “bezpartijiska resursa pieslēgšana valsts pārvaldē, kur ir cilvēki, kam pilsoņi vairāk vai mazāk uzticas, ieklausās”. “Pretējā gadījumā mēs izmantojam tikai ļoti mazu daļu no valstij pieejamā intelektuālā resursa. Negaidīsim visu no 100 galvām, no prezidenta un Ministru prezidenta. Patlaban esam aizkavējušies stadijā, kad labāk skatāmies atpakaļ nekā uz priekšu,” viņš norādījis.
Savukārt, runājot par nacionālajām interesēm, Pīlēns uzsvēris, ka tās pirmkārt ir valstiskuma saglabāšana. “Otrs, ka mēs kā nācija neesam nekas, ja neapzināmies pamatnācijas atbildību pret valsti. Tas nozīmē katram laikam piemērot taktiku un saglabāt pamatvērtības – kultūru, izglītību, reģionālo politiku, pārmantojamību. Tam piekārto instrumentus – vidusšķiras un reģionu attīstību, impulsu centru – kā efektīvāko mazo tautsaimniecisko vienību veidošanu,” skaidrojis Pīlēns.
“Otrs modelis – glābjas katrs, kā var, un ar to vērtības zaudē savu statusu. Trešais modelis ir konjunktūras modelis, kad kļūstam kosmopolīti pēc būtības, ka noliekam visas savas pamatvērtības un to kopšanu un atceramies savu Latviju un identitāti tikai senču kapu līmenī,” viņš vēl piebildis.