Latvijā 51% iedzīvotāju uzskata, ka eiro ieviešana valstī radīs negatīvas sekas, savukārt 36% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka lata nomaiņai pret eiro būs pozitīva ietekme.
Par to liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra “Eurobarometer” jaunākais pētījums, kurā izvērtēta Eiropas Savienības astoņu jauno valstu iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu.
Vēl negatīvāks noskaņojums pret eiro nekā Latvijā valda Čehijā – šajā valstī 55% respondentu baidās, ka eiro ieviešanas sekas būs negatīvas, bet pozitīvus ieguvumus sagaida daudz mazāk jeb 39% aptaujāto. Eiro pretinieku vairāk nekā eiro atbalstītāju ir arī Lietuvā (47% pret 42%).
Savukārt pārējās piecās jaunajās ES valstīs eiro atbalstītāji ņem virsroku. Igaunijā eiro ieviešanu ar prieku gaida 47% iedzīvotāju, bet par negatīvām sekām raizējas mazāk jeb 42% ļaužu. Ungārijā šī attiecība ir 57% pret 29%, Polijā – 48% pret 38%, Bulgārijā – 50% pret 38% un Rumānijā – 57% pret 26%.
Vidēji astoņās jaunajās ES valstīs Austrumeiropā 49% respondentu no eiro ieviešanas sagaida labumu, bet 37% ir pretējs viedoklis.
Pētījums tika veikts no 17. līdz 21.maijam, izvaicājot vairāk nekā 8000 iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem.
Par pirmo Baltijas valsti, kurā tiks ieviests eiro, nākamā gada 1.janvārī kļūs Igaunija, jo Eiropas Savienības valstu finanšu ministri šomēnes pieņēma galīgo lēmumu par atbalstu eiro ieviešanai.
Lietuva un Latvija eiro plāno ieviest 2014.gadā, jo pagaidām neatbilst ieviešanas kritērijiem.
Valstīs, kuras pievienojās ES 2004.gadā, eiro ieviešanu paredz līgums par iestāšanos blokā.
