Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienesta darbinieki piektdien sapulcē izrunājuši situāciju saistībā ar publiski izskanējušajiem pārmetumiem dienesta priekšniekam Marekam Gailītim par it kā viņa politisko angažētību, aģentūrai BNS apliecināja LTV pārstāvji.
Ikvakara ziņu raidījuma “Panorāma” producente Dagnija Neimane aģentūrai BNS apliecināja, ka sapulcē arī darbiniekiem tieši uzdots jautājums, vai viņi uzticas savam priekšniekam, uz ko saņemts apliecinājums par uzticību Gailītim.
“Sapulce bija ļoti vērtīga, ļoti labi izrunājāmies, par visu izstrīdējāmies,” atzina Neimane un piebilda, ka vēl LTV Ziņu dienesta darbinieki nonākuši pie secinājuma, ka šādas sapulces tieši notiek aptuveni reizi četros gados, kad tiek pārvēlēta arī Saeima. Vienīgi žēl, ka šoreiz sapulce notikusi ārēju apstākļu dēļ – pēc publiski izskanējušajiem pārmetumiem par LTV Ziņu dienesta vadītāja politisko angažētību.
“Daudz runājām un strīdējāmies, bet neko jaunu neizdomājām, jāpaliek pie tā paša, ko mēs līdz šim darām – jāstrādā arī tālāk profesionāli un jāsaprot, ka laikā līdz vēlēšanām būs liels spiediens no visādām PR aģentūrām, kuras mēģinās dabūt cauri dažādas pseidoziņas. Jāpatur acis vaļā un jāsaglabā skaidrs, svaigs prāts, lai neuzrautos ne uz ko tādu,” vēl piebilda “Panorāmas” pārstāve.
Viņa gan arī norādīja, ka parasti šie jautājumi arī tiek izrunāti pirms sižetu veidošanas. Šajā gadījumā nepatīkamā situācija un pārmetumi, iespējams, radušies tādēļ, ka vasarā vairāki žurnālisti ir atvaļinājumā, viņu vietā darbojas daudz praktikantu, un daļu no pārmetumiem varētu norakstīt uz “neprofesionalitāti un jaunību”.
“Bet tas, protams, nav attaisnojums,” atzina Neimane un piebilda, ka īpaši priekšvēlēšanu laikā rūpīgi jāseko līdzi un “piecreiz jāpārdomā”, vai konkrētais cilvēks ir jāuzrunā un vai jāatspoguļo, piemēram, viņa ikdienas pienākumos ietilpstošās darbības.
Tomēr kopumā “situācija atrisināta, viss izrunāts un nekādu pārmetumu nav”, uzsvēra producente un norādīja, ka dienesta darbinieki no sava priekšnieka saņēmuši atbildes un skaidrojumu arī par konkrētām situācijām un jautājumiem.
Arī viens no raidījuma “De facto” veidotājiem Jānis Geste aģentūrai BNS pauda gandarījumu, ka šāda sapulce notikusi, vienlaikus uzsverot, ka turpmāk jāmēģina novērst pat jebkuras šaubas par kāda LTV Ziņu dienesta darbinieka politiskās angažētības iespējamību.
“Ļoti svētīgi, ka šāda saruna visam kolektīvam ir notikusi. Secinājumi ir, ka mēs turpmāk ar savu darbu un profesionalitāti mēģināsim pierādīt, ka šādām bažām un aizdomām, pat tikai diskusijām par šādām lietām, nevajadzētu rasties,” pastāstīja žurnālists.
“Šādā ziņā redakcija ir vienota, ka šajos divus mēnešos līdz vēlēšanām tiks rūpīgi analizēta katra ziņa, katrs politiķu veiktais solis, lai nerastos nekādas spekulācijas,” viņš vēl piebilda.
Geste arī pauda cerību, ka pēc šīs sarunas visi Ziņu dienesta darbinieki jutīs drosmi būt kritiskiem pret sižetu tematiem un kādu iebildumu gadījumā nekautrēsies uzreiz paust savu viedokli, aci pret aci izrunājoties. “Centīsimies šīs lietas drosmīgi runāt, pārrunāt iekšienē,” viņš piebilda, norādot, ka jau tas vien, ka arī šo situāciju bijis iespējams tik brīvi izrunāt, liecina par pietiekami augstu demokrātijas līmeni dienestā.
Tāpat žurnālists uzsvēra, ka, piemēram, “De facto” redakcijā raidījuma saturs vienmēr top diskusijās un nav bijis neviena gadījuma, kad varētu teikt, ka kāds no vadības būtu “mēģinājis norādīt, diktēt vai ietekmēt veidu, kā mēs kaut ko stāstām”.
“Visam kolektīvam un mūsu vadītājam ir skaidrs, kādi ir tie principi un standarti, kādus mēs vēlamies ievērot, un to arī darīsim,” vēl piebilda Geste, līdzīgi kā kolēģe uzsverot nepieciešamību priekšvēlēšanu laikā īpaši rūpīgi atlasīt ziņas, lai izvairītos no pseidoziņu atspoguļošanas. “Absolūti skaidrs, ka turpmākie divi mēneši būs piesātināti ar dažādām pseidoziņām, kuras kāds mēģinās ievietot jebkurā ziņu raidījumā. Tādēļ jebkura žurnālista atbildībai un profesionalitātes latiņai jābūt ļoti augstai.”
Arī Gailītis aģentūrai BNS apliecināja, ka sapulce notikusi, lai pārrunātu izskanējušos pārmetumus par it kā viņa centieniem ietekmēt sižetu veidošanu par labu politisko partiju apvienībai “Par labu Latviju” (PLL). Gailītis uzsvēra, ka sapulcē piedalījušies visi LTV Ziņu dienesta darbinieki, kas patlaban nav devušies atvaļinājumos, tostarp atbildīgie redaktori, kas ikdienā plāno ziņu plūsmu.
“Viņi man uzticas, tāpat kā “De facto” komanda apliecināja, ka nekāds spiediens nekad nav bijis no manas puses un ka mēs strādājam tālāk tikpat profesionāli un kvalitatīvi kā līdz šim,” norādīja LTV Ziņu dienesta vadītājs. “Protams, ņemot vērā sensitīvo priekšvēlēšanu laiku, kad jāskatās uzmanīgāk, kuras ziņas liekam,” viņš vēl piebilda.
Vienlaikus Gailītis arī sacīja, ka LTV sižeti nepārtraukti tiek monitorēti un arī šā monitoringa dati skaidri parādījuši, ka viņam pārmestais lobijs PLL ir nepamatots, jo šis politiskais spēks nebūt neatrodas galvgalī sižetu skaita ziņā.
“Tie ir tie mani argumenti, un es ļoti ceru, ka šī uzticība ir atjaunota.. Mums bija gara iekšējā saruna, kur mēs visas šīs šaubas izrunājām – diskutējām gari, plaši, emocionāli un dažādi. Šīs sarunas rezultējās ar to, ka atbildīgie redaktori man uzticas,” vēlreiz uzsvēra Gailītis.
LTV Ziņu dienesta vadītājs arī atzina, ka nākamnedēļ saistībā ar šo pašu jautājumu viņš varētu tikties ar LTV ģenerāldirektoru Edgaru Kotu, kurš patlaban atrodas komandējumā ārpus Latvijas.
Jau vēstīts, ka tīmeklī ceturtdien parādījās raksts, kurā atstāstīta kāda bijušā LTV darbinieka vēstule. Tajā Gailītim tiek pārmesta politiskā angažētība un mēģinājumi ietekmēt sižetus par labu apvienībai “Par labu Latviju”. Piemēram, viņš it kā esot personīgi pieskatījis, kā tiek veidots sižets par PLL dibināšanu, kā arī licis veidot intervijas ar PLL atbalstītājiem, tādēļ rodoties sajūta, ka Ziņu dienests tiek apzināti vājināts pirms vēlēšanām.
Vēstulē arī sīki aprakstīti LTV Ziņu dienesta žurnālisti, gandrīz katram no tiem veltot neglaimojošus izteicienus.
Gailītis jau uzreiz izskanējušos pārmetumus par politisko angažētību noraidīja, norādot arī, ka internetā publiskotā informācija esot kāda atlaista darbinieka atriebība. LTV Ziņu dienesta vadītājs aģentūrai BNS atzina, ka viņam gan neesot tiešu pierādījumu, bet ir pamatotas aizdomas, ka “šo klaji apmelojošo informāciju un dubļus izplata cilvēks, kas šonedēļ atlaists no darba Ziņu dienestā un darbojas pēc principa, kad zaglis sauc – ķeriet zagli”. Gailītis sacīja, ka bija aizdomas, ka šis darbinieks “tirgo sižetus”, un bija zināms, ka viņš aizņēmies naudu no intervējamajiem. “Šādu rīcību uzskatījām par absolūti nepieņemamu, un pirmdien šis cilvēks tika atlaists,” norādīja dienesta vadītājs.
Pievēršoties internetā paustajai pārliecībai, ka viņš it kā esot apvienības “Par labu Latviju” atbalstītājs un, iespējams, centies ietekmēt sižetu veidošanu, Gailītis kategoriski uzsvēra, ka tā nav taisnība un rakstā paustais esot “pilnīgi meli, dubļi un slima cilvēka murgi”. Viņš esot īpaši sašutis, ka apvainojumi vērsti arī Ziņu dienesta darbinieku virzienā.
Arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam publiskajā telpā izskanējušie pārmetumi LTV Ziņu dienesta vadītājam par sižetu ietekmēšanu šķiet “uzpūsta lieta”.
NRTVP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece aģentūrai BNS atzina, ka pagaidām par šīm bažām vien dzirdējusi publiskajā telpā, tādēļ neko skaidrāk nezinot. Taču viņa pieļāva, ka pirmdien, kad viņai un padomes priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam būs kārtējā tikšanās ar Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Edgaru Kotu, arī šis jautājums varētu tikt skarts.
