Latvijas Kara flotei 10. augustā aprit 91. gads. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Flotile šo notikumu atzīmēs ar karogu svinīgajām pacelšanas ceremonijām Liepājā , Ventspilī un Rīgā, informēja Jūras spēku (JS) Flotiles 2. klases speciāliste Iveta Kraule.
Pasākumā Liepājas ostas 84. piestātnē tiks apbalvoti godprātīgākie jūrnieki. Vēlāk notiks ziedu likšanas ceremonija pie admirāļa Keizerlinga pieminekļa Grobiņā un pie admirāļa Spādes atdusas vietas Meža kapos.
Latvijas Kara flote, tāpat kā Latvijas armija, dzima Brīvības cīņu laikā. 1919. gada 10. augustā ar Latvijas armijas virspavēlnieka Dāvja Sīmansona pavēli tika nodibināta Jūras nodaļa. Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Kara flotes dibināšanas dienu. Latvijas Kara floti no 1924. līdz 1931. gadam komandēja admirālis Arhibalds Keizerlings , bet no 1931. – 1940. gadam – admirālis Teodors Spāde. Līdz ar Latvijas okupāciju, 1940. gadā Kara flote beidza pastāvēt.
“Jūrnieki ciena tradīcijas un kopj tās,” uzsver I. Kraule: “Kā vienu no tradīcijām var minēt kuģu nosaukšanu vēsturiskajos kuģu vārdos, piemēram, arī pašlaik JS Flotiles sastāvā ir kuģi ar vārdu “Virsaitis”, “Varonis” un “Viesturs”, tāpat kā pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Arī tagad katram kuģim ir sava krustmāte.”
Kopš 1992. gada no sprādzienbīstamiem objektiem ir attīrītas 770 Baltijas jūras kvadrātjūdzes – Irbes jūras šauruma un Rīgas jūras līča apgabalu. Pavisam atrasti un iznīcināti 477 objekti – grunts mīnas, dziļuma lādiņi, torpēdas, avio bumbas, enkurmīnas. 339 no tām atrastas Rīgas jūras līcī, bet 133 – Irbes šaurumā.
Pavisam Jūras spēku Flotiles sastāvā ir 18 kuģi un kuteri, Jūras spēku Flotilē dien un strādā 517 personu.
