Vairākiem zemniekiem apdraudētas iespējas saņemt Eiropas subsīdijas, – to saņemšanai visām platībām līdz 15.augustam vajadzēja būt noganītām vai nopļautām, taču to nav iespējams paveikt, jo zeme – ap 100 hektāru platībā atrodas zem ūdens, – informē “Latvijas Avīze”.
Ganību un pļavu applūšanu kā attaisnojošu iemeslu Eiropa nav paredzējusi, satraukumu pauž Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne.
Jau ziņots, ka Vārkavas un Līvānu novadā aizsērējušās Dubnas upes dēļ sākušas slāpt un iet bojā zivis. Gadiem ilgi te aizmirsts gan izpļaut ūdenszāles, gan izcirst krastmalas brikšņus, gan aizvākt ūdenī sakritušos kokus, plūdu sanestos zarus, kritalas un citu drazu. Šīs vasaras lieti, ilgais karstums un stiprā 8. augusta vētra Dubnas nelaimes vēl vairāk saasinājušas.
Vārkavas novadā pēc spēcīgajām jūnija un augusta lietavām applūdušas Dubnas palieņu pļavas un ganības. Upes aizsprostojumu dēļ ūdens netek projām, tas ir pamatīgi sastāvējies, turklāt ilgais karstums veicinājis zāles, krūmu un drazu pūšanu, apkārtne smird.
Vārkavas novada Upmalas pagasta saimnieks Jānis Pūga teic, ka zemniekiem neapskaužamā situācija līdz kaklam un trakākais, ka neviens nevar pateikt, kā rīkoties.
Dubnas upes īpašnieka – valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”- Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks Aldis Zīriņš uzreiz pasaka: “Šogad valsts budžetā nav neviena lata Latvijas upju ūdenszāļu izpļaušanai, apauguma novākšanai un aizsērējumu likvidēšanai.”
Zīriņš skaidro, ka pieejama vienīgi Eiropas nauda. Upju renovācijai vai rekonstrukcijai pagājušajā gadā iesniegti 29 projekti, šogad jau 109. Daudzviet par Eiropas līdzekļiem darbi jau paveikti, piemēram, Medaines upē Zemgalē, Vidusupē Kurzemē un Maratas upē Vidzemē.
“Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu” atbildībā esot neskaitāmas Latvijas upes 13 000 kilometru kopgarumā. Zemnieku un pašvaldību sūdzības esot pienākušas no daudziem novadiem. Protams, arī Dubnas sakopšanai varētu izmantot Eiropas naudu, taču, kā to pierādījusi upes apsekošana, ekonomiski tas neatmaksātos. Savā vēstulē Vārkavas novada domes priekšsēdētājai to uzsver arī nekustamo īpašumu valdes loceklis Sergejs Zikins: “Dubnas upes renovācija neattaisnos ieguldītos līdzekļus, jo neuzlabos esošo situāciju.” Vēstulē klāstīts, ka “vasaras un rudens periodā upes gultnē attīstās ūdensaugi, kas traucē brīvu ūdens teci”.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei ieminējies, ka Dubnai grūtajā situācijā upes ūdeņu iekustināšanā pretimnākošāka varētu būt Straumes HES Līvānos. Taču saņēmis atrunu, ka nevar kavēt uzņēmējdarbību. Turklāt, kā man paskaidro pārvaldes direktora vietnieks Nikolajs Liskins, pārbaudes laikā inspektori beigtas zivis nav atraduši un Straumes HES ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi nav konstatēti.
Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes direktore Dace Tabūne-Zučika nosaka: “Pirms Līvānu pašvaldība deva atļauju celt hidroelektrostaciju, vajadzēja pamatīgāk apsvērt paredzamās negatīvās sekas.”
Reģionālās vides pārvaldes vadītāja Tabūne-Zučika uzsver, ka daudz kas atkarīgs arī no upes krastos dzīvojošo attieksmes. “Upi un krastus drīkst sakopt, darbus saskaņojot ar mūsu pārvaldi,” viņa atgādina. Diemžēl augustā no Vārkavas novada neesot saņemts neviens šādu darbu pieteikums.
Vides ministrs Raimonds Vējonis: “Mūsu speciālisti ir sagatavojuši un plānojam, ka nākamajā valdības sēdē jau tiks skatīts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumos Nr.475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība””. Ar šiem grozījumiem ieinteresētie zemju īpašnieki paši drīkstēs vienkāršāk uzsākt attiecīgo aizsērējumu attīrīšanu.”
