Nepilna pusgadsimta laikā kopš 1961. gada globālais noēstās gaļas daudzums ir četrkāršojies. Un ne tikai tāpēc, ka ir audzis iedzīvotāju skaits. Cilvēki šodien ēd gaļu divreiz dūšīgāk nekā pērnā gadsimta vidū – piemēram, pieaug patēriņš Ķīnā. Pastāvot draudiem, ka ap 2050.gadu tiks pārsniegta Zemes spēju robeža un tā vairs nespēs pabarot visus iemītniekus, tiek meklēti alternatīvi risinājumi. Tai skaitā, tiek strādāts pie mākslīgās gaļas, pirmdien vēsta laikraksts “Diena”.
Pirmos mākslīgi audzētās gaļas paraugus jau var apskatīt un aptaustīt. Pērnā gada nogalē britu laikraksts The Times aprakstīja Nīderlandē, Eindhovenas Universitātes laboratorijā veiktu projektu, kur zinātniekiem izdevās izaudzēt mīkstu, slapju masu, ko viņi lepni dēvēja par cūkgaļu. Viņi paši atturējās to pagaršot, taču apgalvoja, ka jau piecu gadu laikā varētu saražot izejvielas, piemēram, cīsiņu izgatavošanai.
Nīderlandes valdības finansētajā pētījumā audzēšanai tika izmantotas šūnas no cūkas muskuļiem, kas dabīgi ieprogrammētas izaugt par muskuļiem un “salabot” traumētos audus. Radot šīm šūnām pateicīgu vidi kolbā, tās patiešām auga un pārvērtās par muskuļiem līdzīgām lipīgām šķiedrām. Nedaudz agrāk Ņujorkā līdzīgā eksperimentā no zelta zivtiņas šūnām tika izaudzēta zivs fileja, un tas liecina, ka ar šādām metodēm var izgatavot arī jēra, vistas un vaļa gaļu.
Daži zinātnieki jau spriež, kā “dzīvnieku” miesa mākslīgi tiks audzēta milzu baseinos.
Latvijas pavārs Elmārs Tannis laikrakstam atzinis, ka labprātāk izvēlētos cūciņu no Latvijas laukiem, taču, ja cilvēki atzīs jauno gaļu par labu, arī pavāri to gatavos.
Laikraksts piebilst: rietumniekiem gan būtu vērts pāris reižu nedēļā atteikties no karbonādēm un kotletēm, jo turīgajās valstīs cilvēki dienā uzņem ap 110 gramiem proteīna jeb divreiz vairāk nekā organismam nepieciešams.
