Arī Kuldīgā top sava Gaismas pils, kur būs vieta 50 000 grāmatām un to lasītājiem, piektdien raksta “Latvijas Avīze”.
Kopējās projekta izmaksas – vairāk kā pusotrs miljons latu.
Ēka, kas septiņus garus gadus bijusi pamesta un pakļauta neizbēgamai laikazoba ietekmei, patlaban pārtop pievilcīgā kultūras celtnē – Kuldīgas novada galvenajā bibliotēkā.
Projekta pieteikumu par sinagogas ēku kompleksa pārbūvi toreizējā Kuldīgas dome Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iesniedza 2008. gada rudenī, projekts tika atbalstīts un tā 2011.gadā vietējai “Gaismas pilij” jāver durvis apmeklētājiem.
“Sinagogas projekts ir ļoti interesants, apzināti ielikts vecpilsētā, lai atdzīvinātu mūsu pilsētas vēsturisko centru. Kuldīgas Galvenā bibliotēka būs īpaša, jo tās veidolā tiks respektēta trīs kultūrslāņu mijiedarbība – tiks saglabāts celtnes vēsturiskais gars, netiks noliegts padomju laika pienesums un ēkai tiks pievienots mūsdienu saturs,” saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Otrā pasaules kara laikā Kuldīgas ebreju kopiena tika iznīcināta, tāpēc sinagogas komplekss pieder Kuldīgas pašvaldībai. Tas sastāv no trim ēkām: 1875. gadā cara Aleksandra II valdīšanas laikā celtās sinagogas, lūgšanu nama un ebreju kapličas. Sinagogas un lūgšanu nama vēsturiskie plāni nav atrasti, arhitektu rīcībā bija tikai seni attēli: viens ar sinagogas interjeru un dažādu periodu ēkas ārskati. Vēl 1945. gadā Kuldīgas sinagogas interjers bijis tikpat kā neskarts, bet piecdesmitajos gados tā pārbūvēta par kinoteātri. Tolaik telpas kardināli izmainītas, tomēr tajās joprojām atrodamas kolonnas, kas balstījušas otrā stāva galeriju, nojaušams arī altāra apjoms.
Padomju laika pārbūves rezultātā sinagoga ieguvusi trīs stāvus, otrajā izbūvēta kinozāle, bet altāra vietā – ieeja.
Kopš 2003. gada ēka stāvēja tukša un neizmantota ar visām no tā izrietošajām sekām – laikazobs pamazām sabojāja tās apmetumu un jumta konstrukcijas, vandaļi izsista logu stiklus.
Būvdarbus veic SIA “Linde N”, kas darbus plāno pabeigt 2011. gada jūnijā. Kopējās izmaksas: 1 538 062 latu, no tām ERAF finansējums – 1 307 352 latu, valsts budžeta dotācija – 92 283 latu, Kuldīgas novada pašvaldības finansējums – 138 427 latu.
