Valdība devusi zaļo gaismu parādu piedzinēju darbības ierobežošanai, tostarp, nosakot griestus summai, ko parādu piedzinēji drīkstēs pieprasīt no parādnieka par veikto darbu.
Ministru atbalstītais likumprojekts paredz, ka uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ārpustiesas parādu piedziņu, būs jāsaņem licence un jāsamaksā valsts nodeva. Ekonomikas ministrija (EM) iecerējusi, ka valsts nodevas apmērs būs 1000 latu.
Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojekts paredz, ka no parādnieka pieprasāmie izdevumi par parādu piedzinēju darbu nedrīkst būt lielāki par 12 latiem. EM norāda, ka pašlaik parādu piedzinēji mēdz noteikt pārāk augstu samaksu par savu darbu, piemēram, 30 lati par 3 latu liela parāda piedzīšanu.
Likums aizliegs izteikt draudus, apmeklēt parādnieku darba vai dzīves vietā bez piekrišanas saņemšanas. Tāpat parādu piedzinēji nedrīkstēs sazināties ar debitoriem nedēļas nogalēs, kā arī darba dienās no pulksten 21 līdz 8.
Tomēr jaunais regulējums neattieksies uz namu pārvaldēm, kas pašu spēkiem cenšas panākt komunālo rēķinu parādu samaksu. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina Saeimā.
Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija informē, ka darba nozarē strādājošajiem uzņēmumiem ir daudz, bet iespēju radīšana parādniekam novilcināt parādu samaksu situāciju padarīs vēl sarežģītāku. Pieciem nozares uzņēmumiem, kas apvienojušies asociācijā, pērn iesniegts 380 tūkst. parāda piedziņas lietu par kopējo summu 104,7 milj. Ls. Tāpat nozari pārstāvošā organizācija uzskata, ka 12 lati ir neadekvāta samaksa par pakalpojumu, aicinot noteikt elastīgāku modeli, ņemot vērā parāda lielumu, piedziņas procesa ilgumu, veikto darbību skaitu.
