Lai gan parāds par iepriekšējo apkures sezonu ir samazinājies, tas vienalga patlaban pārsniedz 20 miljonus latu. Tomēr situāciju, ka parādu dēļ nepieslēdz apkuri kādā pilsētā, pašvaldības nepieļaus.
To intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš, norādot, ka vēl gan dati par kopējā apkures parāda apmēru pašvaldībās tiek precizēti.
“Ja runā par tendencēm, tad jāsaka, ka salīdzinājumā ar datiem, kas bija mums iesniegti 1.maijā, ja tos salīdzina ar 1.septembri, tad vidējais parāda apjoms ir samazinājies,” uzsvēra Salmiņš, norādot, ka vidējais parāds lielajās pilsētās pārsniedz pusotra mēneša apmēru. Ir arī pilsētas, kur situācija ir vēl sliktāka.
“Tas nozīmē to, ka siltumapgādes uzņēmiem būs problēmas ar apkures sezonas uzsākšanu, jo gluži vienkārši nav šo apgrozāmo līdzekļu, sevišķi tajā daļā, kur kurināmā pamatveids ir gāze. Kā zināms gāzinieki nevienu nežēlo un prasa avansveidā maksājumus uz priekšu,” norādīja LPS pārstāvis.
Turklāt, lai arī patlaban parāds ir samazinājies, ņemot vērā tarifu pieaugumu, sākoties apkures sezonai, tas, visticamāk, atkal palielināsies.
“42% mājsaimniecību ir tādas, kur ienākumi uz vienu cilvēku nepārsniedz 140 latus. Un ja šis apkures rēķins ir, piemēram, 100 lati, tad mēs nonākam tajā situācijā, ka šie cilvēki gluži vienkārši nemaksās,” minēja Salmiņš.
Situāciju, ka, piemēram, vesela pilsēta paliek bez siltuma, pašvaldības gan nepieļaus – tās būs spiestas galvot ar saviem līdzekļiem un komersanti būs spiesti ņemt kredītus. Neaizsargātas gan būs tās pašvaldības, kur dzīvokļu apsaimniekotāji ir privātpersonas, jo tur likumi liedz šādu aizsardzību un viss atkarīgs no paša komersanta veiklības un baņķieru labvēlības.
