Rāmi un mierīgi noklausoties pāris oficiālos runātājus, stāvot ar plakātiem vai aprunājoties ar paziņām vairāki desmiti cilvēku trešdien piedalījās arodbiedrību rīkotajā mītiņā iepretim Liepājas universitātei. Daudzi izteicās, ka mītiņu būtu varējuši izreklamēt plašāk nevis tikai darbavietās, kur ir arodorganizācijas. Tāpat arī liela daļa garāmgājēju brīnījās par notiekošo.
“Mēs šeit esam savā brīvajā laikā, nestreikojam. Kam jāstrādā, tie strādā. Nav taisnīgi, ka valsti krīzē ieveda valdība un oligarhi, bet jācieš vienkāršajiem strādniekiem,” teic Viktors Panasjuks no Transporta darbinieku arodbiedrības. Bariņš ostas strādnieku košās darba jakās atnākuši solidarizēties prasībās ar pārējiem. V. Panasjuks teic, ka krīzes iespaidā īpaši neesot cietuši, algas nav būtiski samazinātas, taču solidaritāte esot svarīga.
Ritma Vērniece, zinot, ka varēs nodot vēlējumus 10. Saeimas deputātiem, jau mājās uzrakstījusi veselu lapu un neizmanto arodbiedrību centra piedāvātās kartītes. “Lai nelemj paši sev algas – varbūt kāds cits lai spriež, cik daudz deputātiem jāpelna. Lai mainās ik pēc diviem gadiem – ievēlētie aiziet un dod vietu nākamiem no tā paša saraksta,” kundze uzskaita, ko rakstījusi. Kartītes un vēlējumus Liepājas arodbiedrību centrā varēšot nodot vēl arī oktobra sākumā, solīja centra vadītājs Toms Meiers.
Biruta Iltnere no Liepājas universitātes pievienojas Rīcības dienas sauklim “Nē – bargai taupībai!” un precizē – vajadzīga saprātīga taupība. Nevar taupīt uz izglītības rēķina. Izglītības un zinātnes arodbiedrības Liepājas organizācijas vadītāja Irēna Opšteine atgādināja, ka arvien vairāk bērnu izbrauc no Latvijas kopā ar vecākiem, daudzi izvēlas studēt ārzemēs. “Bieži vienkārši samierināmies, atmetam ar roku. Var jau teikt, ka nekam nav jēgas, bet tikai zem stāvoša akmens ūdens nerit. Vajag kustēties, un tad jau pamazām kaut kas iekustēties,” viņa ir pārliecināta.
No runātājiem košākā runa izdevās kādreizējam tautfrontietim Aļģirtam Šlaitam, kurš brīdināja, ka, ielaižot buldozeru Latvijas valsts mežos, paliks trīs līkas priedes. Un pat tās kampējs nesmādēs. Viņš atgādināja arī, ka resnie runči joprojām tīko pēc gardākā kumosa un atkal stiepj savas treknās rokas.
