No nākamā gada oktobra vārdu “kvass” nosaukumā varēs lietot tikai raudzētiem dzērieniem, kuru sastāvā būs kvasa misa, bet pārējiem ražotājiem būs jāsamierinās ar “kvasa dzēriena” vai “iesala dzēriena” nosaukumu uz produkta marķējuma, par valdības ceturtdien pieņemtajiem noteikumiem raksta portāls “Delfi”. Noteikumi, kas jau izpelnījušies ražotāju kritiku, spēkā stāsies no nākamā gada jūlija, bet uzņēmēji uz jaunā veida marķējumu varēs pāriet vēl trīs mēnešus pēc tam, piebilst “Delfi”.
Pēc noteikumu spēkā stāšanās tirdzniecības nosaukumu “kvass”, “kvasa dzēriens” vai “iesala dzēriens” būs atļauts lietot tikai dzērieniem, kas atbildīs ceturtdien pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem “Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam”. Turklāt tirdzniecības nosaukumu “kvasa dzēriens” vai “iesala dzēriens” papildu apzīmējumā nedrīkstēs izmantot vārdu “kvass”. Kā jauno kvasa dzērienu nosaukumu piemērus ZM minēja “kvasa dzēriens “Iecienītais””, “iesala dzēriens “Veselība””.
Noteikumos kvass definēts kā bezalkoholisks dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu un pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas. Faktiskais spirta daudzums kvasā nedrīkst pārsniegt 1,2 tilpumprocentus.
Noteikumos definēta atšķirība starp raudzētu un neraudzētu kvasu, noteiktas ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītāji. Noteikumos arī norādīts, ka kvasa ražošanā neizmanto saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām un ražošanā izmantot tikai atsevišķas pārtikas piedevas.
Noteikumi paredz, ka dzērienus, kas ražoti un marķēti līdz to spēkā stāšanās dienai un neatbilst jaunajām prasībām, Latvijā atļauts izplatīt līdz derīguma termiņa beigām.
Valdības sēdes laikā izvērtās diskusija starp zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektoru Nori Krūzīti par pārejas perioda ilgumu un uzņēmēju spēju pielāgoties izmaiņām. Tomēr arī pašu ražotāju vidū nevaldīja vienprātība. AS “Cēsu alus” valdes loceklis Gustavs Zatlers uzskatīja, ka valdības piedāvātais laiks jaunā marķējuma ieviešanai, kas ir gads no šī brīža, ir pietiekami ilgs, lai uzņēmēji adaptētos jaunajiem apstākļiem un netiktu maldināti pircēji.
Tomēr iepriekš uzņēmēji bija izteikuši neapmierinātību ar valdības lēmumu. Krūzītis laikrakstam “Dienas Bizness” ceturtdien norādījis, ka valdības lēmums var novest pie atsevišķu neraudzēto dzērienu ražošanas pārtraukšanas, tādēļ federācija lūdza jautājumu atlikt.
“Iestrādājot attiecīgos ierobežojumus tirdzniecības nosaukumiem normatīvajos aktos, jāņem vērā reģistrēto preču zīmju un patentu aizsardzība, lai nerastos pretrunas likumos. Uzskatām, ka ir jāizpēta un jāapkopo reģistrēto preču darbības laiks un attiecīgi no tā jānosaka preču zīmju ierobežojumu spēkā stāšanas termiņš,” teikts premjeram Valdim Dombrovskim (JL) adresētajā vēstulē. Federācija norāda – pat pieņemot šos “atsevišķa bezalkoholiskā dzēriena ražošanai diskriminējošas noteikumus”, tie varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 2016. gadā, līdz kuram darbojas patentētie nosaukumi.
Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka noteikumi nepieciešami, lai nemaldinātu patērētāju. “Kvass tā dabīgās raudzēšanas metodes un kvalitatīvo garšas īpašību dēļ patērētājiem asociējas ar izlejamo kvasu,” skaidro ministrija, kas noteikumu izstrādē ņēmusi vērā arī Latvijas ražotāju tradīcijas.
