Pērnais bijis viens no ražīgākajiem dividenžu izmaksu gadiem, secināts publicista Lato Lapsas jaunākajā materiālā, kas publicēts pirmajā latviešu valodā izdotā žurnāla “Playboy” numurā. Par to raksta portāls “Ir.lv”.
“Kā rāda “Lursoft” apkopotie dati, miljonu dividendes 2009.gadā birušas gandrīz vai visās jomās, un tās sev izmaksājuši gan sabiedrībā plaši pazīstami ļaudis, gan mazpazīstami uzņēmēji,” teikts publikācijā.
Žurnālā apkopots 100 pērn lielāko izmaksāto dividenžu īpašnieku saraksts. Pirmā trijnieka virsotnē ir “Skonto Būve” lielākais īpašnieks Guntis Rāvis, kurš dividendēs izmaksājis 9,82 miljonus latu.
Lielāko dividenžu simtnieka otrajā vietā ir Sergejs Fiščenko ar 9,57 miljoniem latu. “Iepriekšējos gados mazpazīstamais uzņēmējs veica ievērojamus darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, taču iespaidīgākās dividendes viņam devusi akciju pakete uzņēmumā “Cargo Avio”,” raksta publikācijas autori.
Savukārt trešajā vietā ar mazliet vairāk nekā 3,5 miljoniem latu ir “Senator Farm aptiekas” tīkla īpašnieks Vadims Telica un viņam izmaksātās dividendes.
Starp redzamākajiem dividenžu saņēmējiem minēti arī “RD Elektroniks” vairākuma daļu akcionārs Vitālijs Gotlībs (dividendēs izmaksāti 2,42 milj. latu), apavu veikalu “Ecco Baltija” un “Euroskor Latvija” lielākais līdzīpašnieks Jānis Andersons (dividendēs izmaksāti 2,06 milj. latu), kā arī zemnieku saimniecības “Sējas” īpašnieks Āris Burkāns (dividendēs izmaksāti 1,27 milj. latu) un citi.
Daļa dividenžu ieguvēju un aptaujātie eksperti atzīst, ka līdzekļi izņemti, jo par tiem vēlāk būtu jāmaksā 10% nodoklis. “Kaut arī 2009.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredzēja, ka reinvestētā peļņa netiks aplikta ar nodokli, vienlaikus 2009.gada beigās pieņemtie lēmumi par nodokļu paagustināšanu, piemēram, paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot visus kapitāla ienākumus, piemērojot 10% nodokļa likmi dividendēm un procentu ienākumam, nav veicinājuši papildu investīciju piesaisti uzņēmējdarbībai,” skaidro “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa.
Savukārt auditors Egons Liepiņš stāsta: “Bija tādi uzņēmumi, kas izņēma dividendes un tajā pašā dienā šo naudu iemaksāja atpakaļ uzņēmumā kā ieguldījumu pamatkapitālā vai aizdevumu. 2009.gadā visiem uzņēmumiem ļoti trūka apgrozāmo līdzekļu, tāpēc peļņas izņemšana bieži bija tikai tāda cipariņu pārbīdīšana grāmatvedības ailītēs”.
Kamēr uzņēmumi guvuši peļņu, valsts no pārmaiņām īpašus ieguvumus nav saņēmusi. “Uz tautsaimniecību kopumā tas nekādu iespaidu neatstāja, ja nu vienīgi valsts neiekasēja nodokļos tik daudz, cik gribēja,” atteicis Liepiņš.
