Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas deputāti otrdien, 26.oktobrī, pārrunājot uzturlīdzekļu piedziņu, aicināja atbildīgās iestādes vienoties par papildu ierobežojumiem, kas uzlabotu parādu piedziņu no uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Taču konkrēta rīcības plāna nav.
Deputāti pauda pārliecību, ka jānosaka stingrāki ierobežojumi personām, kuras, nemaksājot uzturlīdzekļus, nepilda pienākumu rūpēties par saviem bērniem. Apakškomisija diskutēja par iespējām uzturlīdzekļu nemaksātājiem liegt vadīt transportlīdzekļus un noteikt pārvietošanās ierobežojumus.
Atbildīgo iestāžu amatpersonas skaidroja, ka parādniekiem izbraukšana no valsts liegta Norvēģijā, savukārt vairākās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Polijā un Kanādā, noteikts ierobežojums autovadītāja tiesību izmantošanai. Tomēr komisijas sēdē atbildīgo iestāžu pārstāvji nevarēja skaidri atbildēt, kā šādus ierobežojumus piemērot Latvijā.
Uzturlīdzekļu piedziņas apjoms šogad ir uzlabojies, taču tas joprojām nav pietiekams, tāpēc jāpastiprina piespiešanas mehānisms, uzsvēra deputāti. Atbildīgajām iestādēm, rūpīgi analizējot citu valstu pieredzi, jāpiedāvā tādi ierobežojumi, kas ir gan efektīvi, gan samērīgi, aicināja apakškomisija.
Pārlieku koncentrējoties uz argumentiem, kāpēc nevajag apgrūtināt dzīvi uzturlīdzekļu nemaksātājam, tiek degradēts princips un veidojas liekulīga sabiedrība, kurā par bērnu neaprūpēšanu nekas nedraud, norādīja deputāts Ainars Baštiks.
Šobrīd tiesu izpildītāji var vērsties tikai pret nemaksātāja īpašumiem un ienākumiem. Parāda piedziņu nevar vērst, piemēram, pret līzingā iegādātu automašīnu, jo juridiski tā nav personas īpašumā.
Ja viens no vecākiem nemaksā uzturlīdzekļus savam bērnam, otrs var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā , kas izmaksās valstī noteikto minimālo summu katram bērnam un vēlāk to piedzīs no nemaksātāja. Šādam parādam nav noilguma.
