Veselības ministrija nodevusi publiskai apspriešanai Sabiedrības veselības pamatnostādņu projektu 2011.-2017. gadam, un ikviens aicināts ar to iepazīties, kā arī sniegt papildinājumus, priekšlikumus vai komentārus uz e-pastu sabiedribasveseliba@vm.gov.lv. Apjomīgais dokumenta projekts piedāvā arī interesantu lasāmvielu statistikas cienītājiem.
Dokumentā atzīts, ka iepriekšējās stratēģijas vispārējais mērķis – sasniegt 95 procentus no ES vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma – nav sasniegts. 2008. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums sasniedza 91 procentu no ES vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma, kas joprojām būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja.
Vīrieši dzīvo mazāk, bet veselīgāk
Paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,8 gadus īsāks nekā sievietēm. Arī ES paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir īsāks nekā sievietēm, taču tikai par sešiem gadiem. Tomēr, analizējot veselīgos dzīves gadus, pēc Eurostat aprēķiniem Latvijā 2008. gadā no vīriešu paredzamā mūža ilguma 77 procenti bija veselīgie dzīves gadi, bet no sieviešu mūža –70 procenti. Tātad sievietēm Latvijā ir garāks mūža ilgums, bet attiecīgi mazāks veselīgi nodzīvoto gadu īpatsvars, tāpat kā citās ES valstīs.
Pasliktinās garīgā veselība
Latvijā pasliktinājušies rādītāji, kas atspoguļo populācijas garīgo veselību. Kopumā 77,2 procenti (attiecīgi 72,5 procenti vīriešu un 80,5 procenti sieviešu) atzīmē, ka pēdējā mēneša laikā ir izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību. Stresa un nomāktības izjūtas biežāk ir abiem dzimumiem darba spējīgā vecumā no 25 līdz 54 gadiem. Gandrīz katram otrajam pēdējā gada laikā ir bijušas depresijas epizodes. Pēdējā gada laikā aizkaitināmību vai sliktu garastāvokli vairāk kā reizi nedēļā ir izjutuši 50,8 procenti zēnu un 64,2 procenti meiteņu. Satraucoši, ka 27 procenti 15–16 gadu vecu skolēnu atzīst, ka ir domājuši par pašnāvību, bet 12 procenti – ka mēģinājuši to izdarīt26.
Latvija ir viena no valstīm ar visaugstāko pašnāvību līmeni Eiropā. 2009. gadā pašnāvības veica 416 cilvēki jeb 22,9 uz 100 000 iedzīvotājiem. Visbiežāk pašnāvību dēļ mirst vīrieši 45– 59 gadu vecumā. Pašnāvības (vecuma grupā 15-64 gadi) ieņem piekto vietu starp visiem mirstības cēloņiem un ir galvenais mirstības iemesls starp visiem ārējās nāves cēloņiem. Vīriešiem mirstība no pašnāvībām ir līdz četrām reizēm augstāka nekā sievietēm.29
Pēdējo 15 gadu laikā novērotā pašnāvību skaita konsekventā samazināšanās 2008.– 2009. gadā ir apstājusies, iespējams, ekonomiskās krīzes ietekmē.
Sabiedrības veselības nostādņu projekts pieejams šeit .
