Liepājas reģionālajā slimnīcā laparaskopiski turpmāk operēs arī urologi. Izšķirošais šādam pavērsienam nav tikko iegādāta aparatūra, bet gan tas, ka esam morāli un fiziski nobrieduši to darīt, skaidro uroloģe Dzintra Litavniece. Divas paraugoperācijas sniedza P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs Egils Vjaters un urologs Pēteris Vaganovs.
Ķirurģiskie instrumenti un apgaismojums, kā arī videokamera, kas darbības vietu parāda uz ekrāna, tiek ievadīti vēdera dobumā pa nelieliem griezumiem. Ķirurgi notiekošo vēro uz ekrāna palielinājumā, kas ļauj strādāt precīzāk un mazāk traumējoši. Ķirurgam ir grūtāk, jo ekrāns attēlu rāda divās plaknēs, ne telpiski, nepieciešams labi just instrumentus.
“Laparaskopiskā metode izmaksā dārgāk, taču ilgtermiņā rēķinot, domājot valstiski un katram par savu veselību, tas ir izdevīgāk, lētāk,” skaidro E. Vjaters. Laparaskopiski veikta operācija pacientam ir mazāk traumējoša, ar nelieliem asins zudumiem, straujāka ir atlabšana un ātrāk atgriežas darbaspējas.
Piemēram, tradicionālā veidā nieres izņemšanai nepieciešams 30-40 centimetru plats griezums, slimnīcā jāpavada līdz divām nedēļām, fiziskās aktivitātes varētu atsākt pēc trim mēnešiem. Ja nieri izņem laparaskopiski, slimnīcā pavada divas dienas, pēc divām nedēļām var pamazām atjaunot fizisko slodzi.
E. Vjaters norādīja, ka no reģionālajām slimnīcām “Liepājā ir visstiprākā uroloģija”, jūtams, ka tiek domāts par attīstību. Viņaprāt, ir gadījumi, ko labāk uzticēt specializētiem centriem, taču laparaskopija ļauj apliecināt profesionālo varēšanu un sniedz gan gandarījumu ārstam, gan ir ieguvums pacientam.
