Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris asi kritizē nākamā gada budžeta projektu veselības aprūpei, nodēvējot to par zaļās gaismas iedegšanu paātrinātai Latvijas izmērdēšanai.
“To nevar vērtēt citādi kā politisko solījumu rupju pārkāpšanu un zaļās gaismas iedegšanu paātrinātai Latvijas izmērdēšanai,” runājot par nākamā gada budžeta projektu veselības aprūpei, LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Keris.
Viņš uzsvēra, ka politiķi nepilda pirms vēlēšanām dotos solījumus: “Politisko spēku apvienības “Vienotība” karogā tagad ar slideniem un spīdīgiem zīda diegiem tagad var iešūt oficiālo devīzi “Kā var nesolīt?””
“Veselības aprūpes budžetu mūsu valdība, diemžēl, plāno neprofesionāli. Ja reiz ir Pasaules veselības organizācija ļoti skaidri pateikusi, oficiālā vēstulē valdībai paudusi, ka turpmāk samazinājumi veselības aprūpes budžetā nav pieļaujami un tas saskan arī ar sociālo partneru viedokli un sākotnēji deklarācijā valdībā to ir apsolījusi, un “Vienotība” pirms vēlēšanām solīja pat pusprocentu klāt no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpes finansējumam, šobrīd, pēc pieticīgākajiem aprēķiniem, tas būtu 4,05%, bet pēc tā ko valdība ieplānojusi tikai 3,3%. Tas nozīmē, ka veselības aprūpi Latvijā ir nolemts norakstīt, diemžēl,” sacīja Keris.
Jau vēstīts, ka veselības jomas izdevumus nākamgad samazinās par 12,33 miljoniem latu un to atbildīgā ministrija centīsies īstenot uz administratīvo funkciju un infrastruktūras izdevumu samazināšanas rēķina. Veselības ministrija (VM) centīsies panākt risinājumu lētāku kompensējamo medikamentu nodrošināšanai, jau paziņojis veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Nākamajā gadā veselības nozarē būs jāsamazina dažādu administratīvo funkciju veicēju skaits, taču medicīnas darbinieku un slimnīcu vadītāju algas nesamazinās. Bārzdiņš norādīja, ka ministrija raudzīs rast izdevumu samazinājumu, samazinot izmaksas par kompensējamām zālēm. To apmērs un pieejamība pacientiem noteikti netikšot samazināti.
Ietaupījumu meklēs, samazinot vairāku VM pakļautībā esošu iestāžu, piemēram, Valsts asinsdonoru centra un Latvijas Infektoloģijas centra, atsevišķas funkcijas.
Savukārt, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu, iecerēts turpināt sakārtot slimnīcu infrastruktūru, lai to uzturēšana izmaksātu mazāk, savukārt slimnīcu neizmantotās telpas varētu uzticēt pašvaldībām dažādu sociālo funkciju veikšanai, piemēram, pansionātu vajadzībām. Atjaunotas slimnīcas arī būšot vilinošākas pacientiem no ārvalstīm, kas veselības nozari palīdzētu radīt pelnošāku.
