Ziemas sezonā kurpniekiem darba ir par trešdaļu vairāk nekā vasarā. Plīst gan dārgi ādas, gan lēti tirgus apavi, un šī iemesla dēļ kurpnieki joprojām ir pieprasīti amata meistari. Tomēr šo profesiju Latvijā vairs nevienā skolā apgūt nevar.
Ziemas sezonā kurpniekiem darba ir par trešdaļu vairāk nekā vasarā. Plīst gan dārgi ādas, gan lēti tirgus apavi, un šī iemesla dēļ kurpnieki joprojām ir pieprasīti amata meistari. Tomēr šo profesiju Latvijā vairs nevienā skolā apgūt nevar.
Arodu var apgūt tikai praksē pie kurpnieka. Skolas, kur var iegūt kurpnieka kvalifikāciju, Latvijā vairs nav, pastāsta Latvijas kurpnieku biedrības priekšsēdētājs Ivars Burakevičs. “Kad valstī sabruka apavu industrija, vairs nebija pieprasījuma pēc kurpniekiem,” skaidro I. Burakevičs.
Ja cilvēkam ir interese par šo arodu, viņam jāmeklē darbnīca un praksē jāmācās profesija. Ja pēc tam vēlas saņemt sertifikātu par amata prasmēm, jāpiesakās Latvijas Amatniecības kamerā, ceļa virzienu norāda I. Burakevičs. Savukārt attiecības ar valsti var nokārtot, reģistrējoties par pašnodarbinātu personu.
“Slēdzēji, zoles, supinatori,” ziemas apavu vainas nosauc kurpnieks Jānis Pickēns. Viņš atzīst, ka darba apjoma pieauguma dēļ ziemā ar savu arodu var nopelnīt un iztikt, vasarā – gan ne. Lai arī darbs sezonāls un cilvēkiem kurpnieka pakalpojumi arvien ir nepieciešami, Latvijā šo profesiju vairs apgūt nevar.
“Vasarā dzīvoju no lauksaimniecības,” skaidro J. Pickēns. Kurpnieks dzīvo Nīcas pagastā, kur viņam ir saimniecība. Par lielu veiksmi J. Pickēns atzīst savlaikus privatizēto kurpnieka darbnīcu Liepājā Ausekļa ielā. Pretējā gadījumā būtu jāmaksā īres maksa. “Nīcā pārāk maz cilvēku,” kāpēc neatver darbnīcu savā dzīves vietā, argumentē J. Pickēns.
Vairāk lasiet šodienas, 29. novembra, “Kursas Laikā”!
