Laikā no 2004. līdz 2009.gadam iedzīvotāji visvairāk mēģinājuši piekukuļot policistus, muitniekus, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes darbiniekus, secināts sabiedriskās politikas centra “Providus” pētījumā “Korupcijas°C”, atsaucoties uz aģentūru LETA, raksta portāls “Ir.lv”.
Bieži mēģināts piekukuļot arī robežsargus un pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekus. Apkopojot statistiku par koruptīvo noziedzīgo nodarījumu iztiesāšanu, konstatēts, ka pērn uz pusi sarucis par korupciju notiesāto personu skaits, ziņo aģentūra BNS.
Piecos gados tieši Valsts policijas amatpersonas ir visvairāk tiesātas par koruptīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, pētījuma prezentācijā informēja “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Tas gan neliecinot, ka policisti ir viskorumpētākie, jo viņu skaits, salīdzinot ar citu iestāžu amatpersonu skaitu, ir daudz lielāks.
Pagājušajā gadā par korupciju kopumā tiesātas 60 valsts amatpersonas, kas salīdzinājumā ar 2005.gadu ir par 85 personām mazāk. Šie dati, pēc Kalniņa domām, ir satraucoši, jo rāda par lielu lietu skaita samazinājumu. Arī attaisnoto personu skaits pagājušajā gadā bijis gana augsts – aptuveni 18%.
Vērtējot pētījuma datus, Kalniņš secina, ka “trekno gadu” laikā tā dēvētā mazā korupcija jeb neliela apmēra kukuļi tika ņemti daudz retāk, jo amatpersonām bija labas algas un nevajadzēja ”riskēt pāris latu dēļ”, taču tagad, kad valstī ieilgusi krīze, šādu gadījumu skaits atkal varētu pieaugt.
2009.gadā vērojams būtisks lietu skaita samazinājums par robežsargu un muitas darbinieku koruptīviem noziegumiem, tomēr tas daļēji esot jāsaista ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai.
Nozīmīgāko tiesāto valsts amatpersonu vidū visvairāk ir tiesu izpildītāju, pašvaldību priekšsēdētāju, valsts vai pašvaldību uzņēmumu vadītāju, izglītības iestāžu vadītāju, kā arī prokuroru un tiesnešu. Reāli piespriestu cietumsodu gan ir visai maz. Kopumā no piecos gados notiesātajām amatpersonām reāls cietumsods piespriests nelielam skaitam cilvēku – pērn sešiem, 2008.gadā – 21, 2007. – 20, 2006. – 16, 2005. – piecām, 2004.gadā – 15 personām.
Vērojams vispārējs kritums korupcijas apkarošanas ziņā, proti, KNAB izmeklēto lietu īpatsvars, kas nonākušas līdz tiesai, nav liels. 2008. un 2009.gadā birojs prokuratūrai nosūtījis pa 16 lietām. Iespējams, KNAB iekšējie resursi ir nepamatoti sadalīti, pieļauj Kalniņš. Viņaprāt, dažādajām komisijām vajadzētu pārbaudīt, vai pietiekami daudz resursu KNAB velta tieši korupcijas apkarošanai.
