Iespēja aizņemties vai noguldīt naudu, nedodoties uz banku pilsētā, nav plaši pieejama. Zemkopības ministrija iecerējusi rosināt grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, lai lauku iedzīvotājiem atvieglotu un vienkāršotu aizdevumu saņemšanu.
“Pašreizējā likuma redakcija ierobežo iespējas piesaistīt finanšu resursus no juridiskām personām un pašvaldībām,” norāda kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders.
“Grozījumi atvieglos kredītlīdzekļu iegūšanu lauku iedzīvotājiem gan projektu īstenošanai lauksaimniecībā, gan realizējot pavisam neliela apjoma ieceres, piemēram, iegādājoties kaut vai tikai govi, bišu stropu vai vienkāršu amatnieka darba piederumu komplektu, kas nereti ir būtisks solis lauku saimniecības izdzīvošanā,” stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.
Latvijā darbojas 22 lauku krājaizdevu sabiedrības, bijušajā Liepājas rajonā – divas.
Vecākā šajā pusē un viena no pirmajām Latvijā, Rucavas krājaizdevu sabiedrību raksturo tās valdes priekšsēdētājs Imants Pričins. Tā izveidota pirms aptuveni 15 gadiem, pamatkapitālam veiksmīgi izmantojot Pasaules Dabas fonda naudu. Par sabiedrības biedru var kļūt Rucavas novadā deklarējies iedzīvotājs, iegādājoties pajas par vismaz 10 latiem. Naudu aizņemoties, likme ir 20 procenti. Tā ir reāla iespēja, ar ko vairāki ir glābušies, piemēram, kad steigšus nepieciešami līdzekļi degvielas iegādei, stāsta valdes priekšsēdētājs.
Taču citi sabiedrību izmantojot naudas noguldīšanai, par ko saņem no pirmsākumiem nemainītu likmi – 5,5 procentus gadā.
Vairāk lasiet pirmdienas “Kursas Laika” numurā.
