Arvien mazāka Latvijas iedzīvotāju daļa sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem, liecina pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.
Katrs trešais jeb 33% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem, kas ir mazāk nekā pirms gada, jo 2009.gada nogalē sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja 39% iedzīvotāju.
Pašvērtējumu līmenī Latvijas iedzīvotāji patlaban jūtas līdzīgi kā 2003.-2005.gadā, kad sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja tikai 30 līdz 32% iedzīvotāju. Savukārt tā saucamajos “treknajos gados”, laika posmā no 2006. – 2008.gadam, sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja gandrīz puse iedzīvotāju.
Saskaņā ar aptaujas datiem sevi par materiāli nenodrošinātiem 2010.gada decembrī atzina vairāk nekā puse jeb 57% iedzīvotāju.
Vērojams, ka gados jaunākie iedzīvotāji sevi biežāk uzskata par materiāli nodrošinātiem pretstatā gados vecākajiem – vecuma grupā 18-34 gadi par materiāli nodrošinātiem sevi uzskata 41%, bet vecuma grupā 55-74 gadi – 27%.
Pētījums liecina, ka savas labklājības līmeņa uztverē rīdzinieki īpaši neatšķiras no Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošajiem – visos šajos reģionos ļoti līdzīgs iedzīvotāju īpatsvars (33% līdz 37%) ir sevi atzinuši par materiāli nodrošinātiem. Atšķiras vienīgi Latgale, kur sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata tikai 23% iedzīvotāju. Tāpat pētījums liecina, ka laukos dzīvojošie nejūtas sliktāk kā pilsētās mītošie.
Pētījums atklāja, ka 13% no Latvijas trūcīgākajiem iedzīvotājiem (iedzīvotāji ar objektīvi viszemākajiem ienākumiem) tomēr sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem. Vienlaikus 32% iedzīvotāju, kuri pieder pie Latvijas turīgākajiem (ietilpst starp 20% turīgāko Latvijas iedzīvotāju) tomēr sevi uzskata par materiāli nenodrošinātiem.