Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) šodien notiek Latvijas vecmāšu asociācijas izbraukuma sēde, uz kuru ieradīsies ap 100 vecmāšu no Rīgas, Valmieras, Kuldīgas, Ventspils, informē slimnīca. Viesiem tiks demonstrēta māmiņu un jaundzimušo ambulatorā aprūpe, kā arī stāstīts par dabisku dzemdību praksi arī tad, ja iepriekš bijis ķeizargrieziens.
Ambulatorā aprūpe nozīmē to, ka jaunajai māmiņai un jaundzimušajam nav slimnīcā jāpavada trīs, četras dienas, ja vien tas nav nepieciešams medicīnisku indikāciju dēļ. Māmiņa ar jaundzimušo var doties mājās jau nākošajā dienā pēc dzemdībām ar nosacījumu, ka turpmākās trīs, četras dienas ieradīsies slimnīcā, lai veiktu izmeklējumus un saņemtu konsultācijas, kuras līdz šim veica stacionārā, bet tagad to pašu var izdarīt ambulatori. Sievietēm šis pakalpojums ir bez maksas, jo, tāpat kā līdz šim, visu ar grūtniecību, dzemdībām un pēcdzemdību periodu saistīto aprūpi apmaksā valsts. Taču katrs gadījums, kad sieviete izvēlas doties
mājās ir individuāls, jo jāņem vērā gan attālums, gan transporta pieejamība, lai varētu nokļūt līdz slimnīcai, pieteic slimnīcas pārstāve Indrs Grase.
Dzemdību nodaļa, pēc I. Grases teiktā, ir vienīgā nodaļa Latvijā, kas sievietēm piedāvā iespēju pēc ķeizargrieziena operācijas, ja apstākļi to atļauj, izvēlēties dabiskās dzemdības. Latvijas vecmāšu asociācijas valdes locekle, LRS vecmāte Iveta Baumgarte stāsta, ka gadījumā, ja pirmajās dzemdībās bērniņš pasaulē nāca ar ķeizargrieziena palīdzību, tas nenozīmē, ka otro bērniņu sagaidot arī būtu jāizvēlas plāna ķeizargrieziena operācija, jo daudzām sievietēm vislielākā vēlēšanās tomēr ir dzemdēt savu mazuli pašām.
I. Baumgarte skaidro, ka pēc ķeizargrieziena dzemdē paliek rēta, kas daļai sieviešu var radīt zināmu risku turpmāk izvēloties dabiskās dzemdības. Liepājas slimnīcā apkoptie dati liecina, ka 28 – 31% sieviešu pēc ķeizargrieziena bija dabiskās dzemdības.
“Šādas dzemdības prasa gan augstu profesionalitāti, gan pacietību. Mūsu dzemdību speciālisti ir uzkrājuši lielu
pieredzi un ir spēcīgi šajā jomā, tāpēc var uzņemties atbildību šādu dzemdību vadīšanā un dalīties arī pieredzē ar kolēģiem,” uzskata I. Baumgarte.
“Liepājnieki cenšas būt vadošie un ir baigie malači, bet tā nevar teikt, ka viņi ir vienīgie. Rīdziniekiem to praktizēt ir grūti, jo tur ir liels dzemdību apjoms, taču Talsos, kur iepriekš strādāju, centāmies dzemdināt, ne ķeizarot. Ja paciente ir noskaņota pozitīvi, divas trešdaļās gadījumu pēc ķeizara var sanākt dabiskas dzemdības. Izvērtējot dažādus apstākļus, pēc iespējas vajag mēģināt – ja nemēģina, nesanāks noteikti,” stāsta Ziemeļkurzemes slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītājs Eduards Ošiņš. Ventspilī atkārtotu “ķeizaru” esot vairāk, kas lielā mērā esot skaidrojams ar topošo māmiņu attieksmi. Tāpat liela loma esot katra ārsta iepriekšējai pieredzei – pozitīvs rezultāts iedvesmojot, kamēr sarežģījumi liek būt piesardzīgākam. Runājot par dzemdes rētu pēc ķeizargrieziena, E. Ošiņš teic, ka tagad ir mainījusies gan tehnika, gan materiāli, tāpēc rēta sadzīst labāk un tam vairs nav tik izšķiroša nozīme, lai atkārtoti nevarētu mēģināt dzemdēt dabiskā ceļā.
