Liepājas Administratīvā rajona tiesa nolēmusi noraidīt Saeimas deputāta Valērija Kravcova (“Saskaņas centrs”) sūdzību par Valsts valodas centra (VVC) lēmumu, ar kuru viņam uzlikts 35 latu sods par latviešu valodas nelietošanu, aģentūra BNS uzzināja tiesā.
Tiesa nolēmusi VVC lēmumu atstāt negrozītu. Kravcovs spriedumu gan vēl var 20 dienu laikā pārsūdzēt.
Jau vēstīts, ka Kravcovs pieteikumā Administratīvajai tiesai lūdza atcelt VVC direktora vietnieka 2010.gada 5.janvāra lēmumu.
VVC Kravcovu par valsts valodas neprasmi sodīja 2009.gadā, kad viņš pildīja Liepājas domes deputāta pienākumus. Kravcovs sodu apstrīdēja, taču pagājušā gada janvārī VVC direktora vietnieks atstāja spēkā iepriekš pieņemto lēmumu piemērot 35 latu sodu Liepājas domes deputātam.
Darbam Liepājas domē Kravcovs bija noalgojis tulku.
Kravcova pārstāve juriste Elizabete Krivcova iepriekš tiesā norādīja, ka strīds nav par valodas neprasmi, bet gan par tās lietošanu. Kravcovs nav noliedzis, ka nepārvalda valsts valodu pietiekami labā līmenī, tomēr viņš nepiekrīt VVC konstatētajam, ka darbā Liepājas pašvaldībā viņš nelietoja latviešu valodu.
“Viņš to lietoja ar tulka starpniecību,” tiesā minēja Kravcova juriste.
Kravcovs arī uzskata, ka deputāts nav pašvaldības darbinieks – viņš ir tautas ievēlēts pārstāvis, līdz ar to viņam neesot saistoši Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas prasmes apmēru un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Savukārt Kravcova palīdze Sarmīte Rolava aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka Kravcovs turpina intensīvi apgūt latviešu valodu un viņa valodas prasme kopš laika, kad viņš strādāja Liepājas domē, esot krietni uzlabojusies.
Jautājums par Kravcova valsts valodas neprasmi atkal aktualizējās pērn pēc viņa ievēlēšanas Saeimā.
Janvārī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas deputāti Saeimas prezidijā iesniedza lēmumprojektu par deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas nepietiekamās valsts valodas prasmes dēļ, kas nepieciešama profesionālo pienākumu veikšanai, atsaucoties uz Kārtības ruļļa 18.pantu. Lēmumprojektu parakstīja arī divi “Vienotības” deputāti.
Saeima lēmumprojektu par Kravcova izslēgšanu no parlamenta sastāva nodeva skatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Savukārt Drošības policija pārbauda, vai Kravcovs pilsonību ieguvis likumīgi.
Kravcovs ar valdības lēmumu ir uzņemts Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 2005.gadā. Kravcovs kārtojis pārbaudījumus Naturalizācijas pārvaldes Valmieras reģionālajā nodaļā, kuru tajā laikā vadīja Elmārs Kokins. 2005.gada rudenī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja Kokinu par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
