Cilvēku uzticība kodolenerģijai ar laiku atjaunosies, vizītes laikā ASV pilsētā Čikāgā intervijā aģentūrai “Associated Press” (AP) teica Latvijas Valsts Prezidents Valdis Zatlers.
1986. gadā pēc Černobiļas AES katastrofas Zatlers kā padomju armijas mediķis tika nosūtīts uz turieni, lai piedalītos glābšanas darbos, un pavadīja Černobiļas AES tuvumā vairākus mēnešus.
Zatlers intervijā atzina, ka Japānas reakcija uz zemestrīcē un cunami bojātās Fukusimas 1.AES kodolkrīzi ir krasā kontrastā ar Padomju Savienības vadītāju instinktīvo slepenību, paranoju un publisko liegšanos pēc Černobiļas AES katastrofas.
“Es varu teikt, ka Černobiļas mācības tika ņemtas vērā glābšanas procedūrās Japānā,” sacīja Zatlers. Viņš arī novērtēja iespējamību, ka radioaktīvais piesārņojums no Fukusimas 1.AES varētu sasniegt ASV vai Eiropu, kā “tuvu nullei”.
Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības (ES) vienošanos 2009. gada 31. decembrī pilnībā tika slēgta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK reaktorus uzskata par nedrošiem. Enerģētisko vajadzību nodrošināšanai Lietuva sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju plāno līdz 2018. – 2020. gadam uzbūvēt jaunu AES Visaginā.
Zatlers atzina, ka pēc kodolkrīzes izcelšanās Japānā Latvijas iedzīvotājiem var būt vajadzīga lielāka pārliecība par plānotās AES drošību.
“Mēs neesam pārdomājuši, bet situācija ir mainījusies. Mums jāņem vērā iedzīvotāju reakcija uz Fukusimā notikušo,” teica Zatlers.
Zatlers arī pastāstīja, ka pēc 1986. gada 26. aprīlī notikušā Černobiļas AES sprādziena padomju armija viņu un apmēram 6000 citus Latvijas iedzīvotājus pret viņu gribu nosūtījusi uz katastrofas vietu, parasti nenodrošinot pietiekamu vai pat nekādu aizsargtērpu.
“Mums nebija izvēles. Tā bija mana pieredze, un es nekad to neaizmirsīšu,” sacīja Zatlers.
Zatleram un citiem karavīriem pirmajā dienā nometnē pie Černobiļas AES bija jāguļ uz radioaktīvi piesārņotas zemes. Viņš atcerējās, cik grūti bijis pārliecināt dažus armijā jauniesauktos par radiācijas briesmām.
“To nevar redzēt, to nevar saost – tās ir briesmas, kuras nav saprotamas. Vai nu jūs esat pārāk nobijies, vai sakāt, ka tas nav nekas,” teica Zatlers.
Viņš atzina, ka Japānas reakcija uz Fukusimas 1.AES kodolkrīzi ļoti atšķiras no Padomju Savienības līderu reakcijas uz Černobiļas AES katastrofu un arī no šīs katastrofas seku likvidēšanas pasākumiem, kas bieži bijuši primitīvi un nekvalitatīvi.
Zatlers sacīja, ka Baltijas valstis un Polija bija apspriedušas kopīgu projektu AES būvniecībai, kas nodrošinātu elektroenerģiju visām četrām valstīm, bet pēc Japānas kodolkrīzes var paiet vairāki gadi, līdz tiks atjaunota cilvēku uzticība atomenerģētikas drošībai.
“Mums jābūt 100 reižu uzmanīgākiem lēmumu pieņemšanā. Paies laiks, bet cilvēku uzticība kodolenerģijai atjaunosies,” sacīja Zatlers.
