Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperts biedrības “Par Liepāju” valdes loceklis Gunārs Silakaktiņš kritiski vērtē jauno Liepājas teritorijas plānojumu no 2011. līdz 2023. gadam.
Silakaktiņš aģentūrai BNS sacīja, ka plānojuma ekspozīcija veidota kā stipri sarežģīta, vienkāršajam liepājniekam grūti izprotama un neizskaidrojoša. Dažādās planšetēs pat atšķiras perspektīvās apbūves marķējumi un anotācijas.
“Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem tam varu minēt Liepājas teritorijas plānojuma projektu Jūrmalas parkam, kas allaž liepājniekiem un viesiem ir viens no pilsētas simboliem. Tā ziemeļu daļu ar šo plānojumu grib demontēt un atļaut tur veidot četru stāvu apbūvi 4,4 hektāru teritorijā. Izmantojot uzņēmēja Andra Griģa lieliski iecerēto, bet pagaidām iekonservēto sanatorijas projektu, kas aizņemtu līdz vienam hektāram nepieciešamo zemi, Liepājas politiķi šai idejai ir uzsēdušies uz astes un caur šo plānojumu, pieminot sabiedrībai fascinējošo vārdu “kurortoloģija”, plāno legalizēt teritorijas apbūvi līdz “Kursas” klubam 4,4 hektāru platībā,” paskaidroja kultūrvēsturiskā mantojuma eksperts.
Viņš uzsvēra, ka šī Jūrmalas parka atļautā–plānotā izmantošana ir ļoti universāla – tirdzniecības un pakalpojumu objekti, kultūras iestādes, ārstniecības iestādes, SPA centrs, kafejnīcas ar maksimālo apbūves augstumu četri stāvi un apbūves blīvumu 30%.
“Tas ir šokējošs fakts, ar kādu šā sasaukuma Liepājas virspolitiķiem pietiek dūšas amputēt vēsturiskā Jūrmalas parka daļu, atļaujot tur būvēt blīvu apbūvi sabiedrībai labskanīga vārda – kurortoloģijas attīstība – kontekstā,” teica Silakaktiņš.
Viņš uzskata, ka teritorijas plānojumam šajā gadījumā nevajadzētu darboties kā Jūrmalas parka likvidatoram, bet pieļaut atsevišķu sabiedrisku būvju iespējamību, ja rastos konkrēts piedāvājums un to varētu risināt detālplānojuma ietvaros.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš atzinīgi novērtēja kultūrvēsturiskā mantojuma eksperta iniciatīvu izvērtēt un paust savu viedokli par pilsētas attīstības dokumentu. Viņš uzsvēra, ka sagatavotais pilsētas teritorijas plānojums vēl ir sabiedriskās apspriešanas procesā un pašvaldība vēlas uzklausīt jebkura iedzīvotāja un eksperta viedokli, lai panāktu kompromisu ar visām ieinteresētām pusēm.
Ansiņš arī atgādināja, ka iepriekš Jūrmalas parka ziemeļu daļā bija paredzēta daudz vērienīgāka apbūve – 12 stāvu viesnīcas un SPA komplekss. Jaunajā teritorijas plānojumā Jūrmalas parka ziemeļu daļā iecerēta, maksimums, četru stāvu apbūve, kā arī samazināts apbūves blīvums.
Jau vēstīts, ka Liepājā notiek pilsētas teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam pirmās redakcijas un tā ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma, kā arī vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana.
Pilsētas attīstības dokumenta sabiedriskā apspriešana notiks līdz 20.maijam visos pilsētas mikrorajonos.
Teritorijas plānojums ir pilsētas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas nosacījumi. Tajā izdalītas dzīvojamās, sabiedrisko iestāžu, ražošanas un tehniskās apbūves, atklāto telpu (dabas teritorijas, mežaparki, apstādījumi, kapsētas, mazdārziņi, pludmales, ūdeņi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) un ostas teritorijas, kā arī teritorijas ar īpašām prasībām un līnijbūvju teritorijas.
Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma un Vides pārskatu izstrādājis uzņēmums „Grupa93”.
