Šodien kristieši visā pasaulē atzīmē Lielo piektdienu jeb Kristus Krusta dienu. Šodien, Lielajā piektdienā, baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek izdzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas.
Lielā piektdiena – ciešanu laiks – ir nešķirami saistīta ar krustu. Krustā sistais Jēzus ir cilvēku vardarbības upuris.
Baznīcas gada ietvaros ciešanu laiks kulmināciju sasniedz Klusajā nedēļā, kas ir viena no vissvarīgākajām nedēļām baznīcas gadā.
Tad parasti daudzās baznīcās dievkalpojumi ar Svēto Vakarēdienu notiek katru dienu, lai ticīgie varētu izstaigāt līdzi Kristus ciešanu ceļa kulminācijai.
Klusā nedēļa saistās ar vissvarīgākajiem notikumiem Kristus dzīvē. Klusajā nedēļā svarīgas dienas ir Pūpolsvētdiena – Kristus ierašanās Jeruzalemē, Zaļā Ceturtdiena – Svētā Vakarēdiena iedibināšanas diena, Lielā Piektdiena – Kristus krustā sišanas diena un Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētki.
Ļoti daudz cilvēku no kristietības gaida dzīvi bez ciešanām un visu ilgu un vajadzību piepildījumu, viņi izvairās no krusta. Taču Lieldienas neesot iedomājamas bez Lielās piektdienas, kad Jēzus iet citu ceļu, un šis ceļš nevar palikt bez ciešanām, tās ir visa centrā.
Lielajai piektdienai veltīti dievkalpojumi šodien notiks daudzās baznīcās visā Latvijā.
Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi. Ticīgajiem šajā dienā ir jāievēro stingrs gavēnis.
