Pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem pērn Latvijas kultūrai privātpersonas un uzņēmumi ziedojuši vairāk nekā 1,2 miljonus latu, informēja KM pārstāvis Andris Saulītis.
“Tā ir ārkārtīgi nozīmīga summa. Tas raksturo uzņēmēju un privātpersonu labo gribu veidot Latvijā radošu un pievilcīgu kultūrtelpu, tā ir pilsoniski atbildīga rīcība,” norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Pateicoties mecenātu atbalstam, Latvijā iestudētas teātra izrādes, izdoti mākslas albumi, notikuši koncerti un operas iestudējumi, restaurēti kultūras pieminekļi.
“Kultūra ir mazas valsts garīgā spēka avots un identitātes mērs. Gribētos ticēt, ka finansiālais atbalsts kultūrai nav tikai nauda un nodokļu atlaides. Pasaules vēstures piemēri un pieredze rāda, ka tas ir ieguldījums ilglaicīgās lietās ar augstu pievienoto vērtību. Domāju, ka tie, kas stratēģiski plāno atbalstīt kultūru, plāno savu dzīvošanu ilgtermiņā daudzās paaudzēs,” pārliecināta ir Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce. Viņa arī norāda, ka atbalsts kultūrai ir arī sava un sava uzņēmuma vārda iemūžināšana, jo cauri gadsimtiem saglabājas tikai kādreiz radītās kultūras vērtības. Turklāt nozīmīgi muzeji veidojušies, pagātnē sadarbojoties valstij, pašvaldībām un privātajai iniciatīvai, kas bez mecenātu atbalsta diez vai izdotos.
Savukārt Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars uzskata, ka sponsorēšana un mecenātisms ir attīstītas un sociāli atbildīgas sabiedrības viena no raksturpazīmēm. “Atšķirībā no Eiropas un Amerikas labākajiem piemēriem, mūsu valstī šīs tradīcijas dzimst un attīstās vien nepilnus divdesmit gadus,”atgādināja A.Žagars. Viņš arī uzsver, ka Latvijas Nacionālās operas darbība cieši saistīta ar mecenātismu – nodibināts Operas fonds un ikgadējā Starptautiskā balva Operai, sniegta iespēja daudziem jaunajiem māksliniekiem papildināt savas profesionālās prasmes un startēt starptautiskajā arēnā, kā arī tapuši vērienīgi projekti un izrādes.
