Ziemupes Ziemassvētku Vecītis, atrodoties savā Ziemeļpola rezidencē, vēl joprojām turpina lasīt Latvijas bērnu uzrakstītās tūkstoš divi simti četrdesmit vēstules un priecājas par jaukajiem zīmējumiem. Viņš saka mīļu paldies visiem vēstuļu rakstītājiem un zīmētājiem, kuri centušies ielīksmot vecā vīra sirsniņu.
Vēstulītēs bērni raksta par saviem labajiem darbiņiem, arī par to, ka bērni, kopā ar saviem vecākiem, piedaloties pavasara Lielajā Talkā, lai ar savu darbiņu padarītu mazo Latviju vēl skaistāku. Tas nu Ziemassvētku Vecīša sirdi tik ļoti aizkustinājis, ka viņš nolēmis atkal apciemot Latviju, lai sestdienas Lielajā Talkā, savā piecu gadiņu jubilejā, kopš viņš apmeties Latvijā, būtu kopā ar talciniekiem.
Savukārt, pēc krietna darba Saraiķu un Ziemupes piejūras teritorijas sapošanā, Ziemupes Ziemassvētku vecītis nolēmis kopā ar saviem Lielās Talkas dalībniekiem iestiprināties pie ugunskura savā ciematiņā “Smiltnieku” māju pagalmā, Saraiķos.
