“Kādi gucuļi?! Īsti, kārtīgi latvieši!” par baumām, kas īsti ceļ apaļīgos namiņus Ventspils ielas sākumā, smej Vilma Gente. Dzirdējusi arī runas, ka tur būšot kafejnīca, neviens jau nedzīvošot mājā bez logiem utt. Bet logi nav tikai ziemeļu pusē.
Māja tur bijusi jau kopš 1929. gada, bet kara laikā sabombardēta. Pēc tam būvēta koka māja, Vilma Gente tur dzīvojusi kopš 1966. gada, kad apprecējusi vīru liepājnieku. Dzīvesdraugs kopš 2000. gada jau Mūžībā, māja bijusi veca, un bērni nolēmuši, ka nav, ko remontēt – jābūvē jauna. Iesākumā nav dota būvatļauja, jo plānots, ka tieši tajā vietā būs transporta pārvads pār dzelzceļu uz “Laumas” mikrorajonu. Taču pārvada atrašanās vieta esot mainīta, un pērn saņemta būvatļauja.
Ideja, kādu īsti māju būvēt, pieder V. Gentes znotam Oskaram Jumiķim, kurš strādā apdrošināšanas jomā. “Znots ar dēlu visu man te izdomāja,” lepni un ar prieku teic kundze, izrādot iekštelpas. “Man patīk, ka ir citādāk. Ir ērti, jūtos ļoti labi.”
“Projektu es pats uztaisīju, bija gatavs pat makets. Tas man tāds hobijs. Arhitekts tikai palīdzēja “uzlikt uz papīra”, saskaņot. Man nepatīk, ka māja ir tāda pati kā visiem citiem. Arī Rīgā man ir savādāka māja, ne kā pārējiem,” teic O. Jumiķis.
