Divdesmitgadīgais puisis, kurš 9. jūnijā Liepājā, “pakaviņā”, uz galvas lecot ūdenī lauza kaklu, šonedēļ sācis rehabilitācijas kursu centrā “Vaivari”.
“Skumjākais un briesmīgākais, ka šim puisim paziņa gadu iepriekš guvis tieši tādu traumu, arī lecot ūdenī. Paziņa pārvietojas ratiņkrēslā, bet arī tas nav atturējis no pārgalvības,” teic rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle. Viņas praksē bijusi tikai viena meitene – studente, kas guvusi tamlīdzīgu traumu. Pārējie – ap 30 ik gadu – ir jauni puiši. Pilnīgas statistikas nav, tas ir izdzīvojušo skaits, kuri tiek līdz rehabilitācijai, pieteic ārste. Daļa gadījumu ir letāli, kad cilvēks mirst uzreiz vai arī “pirmajā etapā slimnīcā”.
1998. gadā sekmīgi tika operēti 43 “lēcēji”. “To gadu es atceros, jo sākām specializēt spinālās nodaļas darbu. Tik šausmīga vasara vairs nav bijusi,” teic A. Nulle. Ja cilvēkam tik ļoti nepieciešama pārgalvība, lai tad labāk lec ūdenī uz kājām, “zaldātiņā” – lauztas kājas sadziedēt ir vieglāk.
Rehabilitācija ir ilgstoša, taču A. Nulle uzsver – ja ir agrīna, adekvāta rehabilitācija, atbilstoša motivācija pacientam līdzdarboties, var sasniegt daudz. Rehabilitācija arī iemāca dzīvot pa jaunam. “Ir puiši, kas ar mašīnām vadā savas sievas uz darbu, viss notiek, taču jārēķinās, ka nedaudz citādi.”
Rehabilitāciju apmaksā valsts, taču pamatlīmenī. Kā atzīst A. Nulle – elementārais līmenis ir nodrošināts, taču speciālisti var un māk palīdzēt vairāk.
