Liepājas folkloras centrā “Namīns” plkst.17 notiks pasākums, kura laikā iepazīstinās ar Mārtiņdienas tradīcijām.
Mārtiņdienas tradīcijām ir sensena vēsture. Tas ir brīdis, kad pabeigti visi rudens darbi, jo šī diena iezīmē rudens izskaņu – laiku, kad vārti uz ziemu jau vaļā.
Līdzīgi Miķeļiem, kas apvienoti ar Apjumībām, arī Mārtiņi svinēti vienlaicīgi ar Apkūlībām. Vārds sevī ietver svinēšanas iemeslu – nobeigtu labības kulšanu. Tomēr šim laikam lauku sētā ir vēl cita svarīga iezīme – tas ir lopu kaušanas laiks. Liecība par to atrodama arī dainās, kas apraksta gaļas dažādību Mārtiņa un Apkūlību mielastā.
Mārtiņu un Apkūlību svinību mielasts ir bagātīgs. Galvenie ēdieni, kas minēti dainās, ir vistas un cūkas gaļa, pīrāgi, maize, alus, medus. Mārtiņu mielastam kauj gaili vai vistu, kas ir ziedojums Mārtiņam.
Mārtiņos pabeigti arī lauku aršanas darbi, labība ir izkulta, graudi sabērti klētī, informēja Liepājas Kultūras pārvaldes attīstības projektu vadītāja.
Mārtiņu vakara svinībās netrūkst ne jautru dziesmu, ne deju, Mārtiņos arī beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un sākas jautrā ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem.
Tāpat kā citos senās gadskārtas svētkos, arī Mārtiņos ļaudis ievēroja dažādus ticējumus, veica laika vērojumus, pareģoja nākotni un ar dažādam darbībām centās to ietekmēt savā labā.
