Liepājas Dzīvnieku patversmē, Ezermalas ielā 11, 19. novembrī no pulksten 14 līdz 17 notiks Atvērto durvju diena, atzīmējot patversmes devīto dzimšanas dienu. Varēs apskatīt, uzzināt, palīdzēt un, protams, dāvināt – laipni gaidīta ir barība, smiltis, finansiāla palīdzība.
Es būšu. Un Jūs?
Ejot uz autobusu pieturu, paveras jau pierasta aina – zālē guļ pāris kaķi, garām aizskrien kāds suns. “Šitāds te nav manīts!” iesaucoties secinām, ka jau zināmajam bariņam atkal pievienojies vēl viens – pagaidām kopts, ar biezu kažoku suns vai kaķis.
Vēl viens stāsts- gaisā paceļas lidmašīna. Un es pavisam droši varu apgalvot, ka tajā sēž vismaz viens, kuram mājās palicis četrkājains, spurains, spārnains utt. dzīvnieks. Protams, labi, ja mājās paliek kāds no ģimenes, kurš pieskatīs minci vai izvedīs pastaigā suni. Gadās arī atrast jaunus saimniekus: sludinājumos ne viens vien dāvina dzīvnieku, kā iemeslu minot, došanos
prom. Bet ko tad, ja nesanāk atrast kādu citu savā vietā?
Ne jau paši dzīvnieki izlemj savu likteni un izdomā siltās mājas iemainīt pret aukstu betona apmali uz visu mūžu.
Dažiem paveicās, nāk garām tante, un kaut ko pasniedz. Vēl dažiem paveicas, un viņus nogādā patversmē. Tur ir vēl pāris desmiti tādi paši bēdu brāļi.
Dažam saimnieks aizbraucis, dažs saimniekam apnicis. Lai gan – tur visi vienādi. Ēst gribas kā vienam, tā otram.
Mēs, protams, varam teikt, ka tas jau mūs neskar. Varam aizvērt ausis, acis, tomēr kaut kā neērti visu laiku staigāt ar aizvērtām acīm un ausīm. Varbūt tieši patversmes dzimšanas diena ir brīdis, kad uzzināt par to kaut ko vairāk. Ja ne uzzināt, atcerēties par to?
Bieži domājam: ai, ko gan es viens varu mainīt, kā palīdzēt? Galvenais ir vienam iesākt!
