Liepājas pašvaldības vadību visvairāk uztrauc krīze Eiropā, ceturtdien laikrakstā “Diena” publicētā intervijā atzīst Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija).
Viņš uzsver, ka Liepāja ir izteikta rūpniecības pilsēta, kur 42% veido rūpniecības sektors. Pēc Seska teiktā, 2000.gadā pilsētā tika saražota rūpniecības gatavā produkcija 100 miljonu latu apmērā, bet 2008. gadā – teju par 400 miljoniem latu.
“Kad man vaicā, kas Liepājas vadību uztrauc vairāk – krīze Eiropā, Grieķijā, vai mazās krīzītes Latvijā –, protams, mūs vairāk uztrauc tas, kas notiks Eiropā, jo mūsu rūpniecība par 90% vai dažos gadījumos par visiem 100% ir vērsta uz eksportu. Neviens nevarēja paredzēt, ka 2008. gada vidū, piemēram, “Liepājas metalurgam” [Liepājas metalurģijas uzņēmums] no 26 valstīm paliks viena valsts, uz kuru eksportēt,” skaidro Sesks, piebilstot, ka līdz ar strādājošo skaita samazināšanos rūpniecībā sarūk arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldības budžetā, tādējādi Liepājai nepieciešama valsts dotācija.
Sesks rosina valdību skatīties uz jomām, kuras spēj izdzīvot arī krīzes laikā, un tranzīta bizness ir viena no tām. “Tā apmērs krīzes laikā nesamazinājās. Šobrīd pēc Liepājas ostas padziļināšanas, pievedceļa, dzelzceļa piebūves osta savu kravu apjomu var dubultot,” informē Liepājas mērs. Saskaņā ar viņa teikto attīstības tendences ir, bet “Liepājas metalurgs” šogad nevarēja pilnvērtīgi strādāt, jo veica modernizāciju. Krīzes un šīs modernizācijas dēļ Liepāja nav starp bagātākajām pašvaldībām, min Sesks.
Atbildot uz jautājumu, vai arī nākamgad Liepāja būs četru ar dotāciju atbalstāmo pašvaldību skaitā, pašvaldības vadītājs atzīst, ka tas vislielākajā mērā ir atkarīgs no situācijas Eiropas tirgos. “Ja Eiropā tirgi nestagnēs, vismaz metalurģija varētu iet uz augšu. Šobrīd, ņemot vērā neskaidrības ar Grieķijas ekonomiku, metāla tirgi ir ļoti mainīgi. Ostas biznesā iet labāk. Ir kravu grupas, kurās ievērojami palielinājies apjoms,” klāsta Sesks.
Jau vēstīts, ka četras lielās pilsētas – Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils un Liepāja – saņems valsts budžeta dotāciju kopā 5,7 miljoni latu, jo šajās pašvaldībās ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju.
