Amatierkoru vadītāji visā Latvijā saņem atšķirīgu atalgojumu, taču rekords ir 17 santīmu mēnesī, tā par diriģentu situāciju, gatavojot korus dziesmusvētkiem, raksta “Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Latvijas Kordiriģentu asociācija sākusi parakstu vākšanu par to, lai tiktu atjaunota Kultūras ministrijas piešķirtā mērķdotācija dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājiem. Kopš 2009. gada septembra kolektīvu vadītāji, lai gatavotos 2013. gada svētkiem, no valsts nesaņem finansējumu, bet pašvaldībās noteiktais atalgojums ir ļoti atšķirīgs un pārsvarā nepietiekams, izpētījis laikraksts.
Uzrunātie amatierkolektīvu vadītāji lielākoties nav vēlējušie nevēlējās atklāt savu vārdu un amatu, lai nezaudētu darbu un nelielo ikmēneša atlīdzību. Kāds kora vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka par kora vadīšanu četrus gadus viņam maksāti “smieklīgi graši”, rekords bijis – 17 santīmu mēnesī.
Kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende (Nacionālā apvienība) par prioritāti izvirzījusi mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, šo ieceri iekļaujot arī priekšlikumos valdības rīcības plānam. Prognozē, ka dotācija tiks atjaunota no šā gada septembra, tomēr kordiriģentu asociācija vēlas, lai finansējums tiktu atjaunots nekavējoties, jo gatavošanās dziesmu un deju svētkiem notiek jau tagad.
Latvijas Kordiriģentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Ancāns raksturojis, ka kolektīvu vadītāji ir spiesti strādāt daudzās darbavietās, tāpēc zūd kopējais varēšanas līmenis. Iznīcību ciešot vīru koru kustība. 2013.gada dziesmu un deju svētkiem vairs nav iespējams nokomplektēt kvalitatīvu vīru kopkori, tāpēc ir doma, ka vīru koru skaņdarbus dziedās arī jaukto koru vīri.
