Simboliskā robeža – viens lats par degvielas litru – šonedēļ pārsniegta. Liepājas degvielas uzpildes stacijās uz plāksnītes par 95. markas benzīna cenu parādījies jau uzraksts ar skaitli 1,009.
Degvielas tirgotāji cenu kāpumu skaidro ar nestabilo politisko situāciju un militārajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos. Cenu kāpumu ietekmē arī dolāra kurss. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns laikrakstam “Dienas bizness” paudis – ja konflikti turpināsies un ASV būs pozitīvas ekonomikas prognozes, tad cena joprojām var augt.
Vienīgais mierinājums esot tas, ka Eiropa ir nemierā ar šo situāciju. Tāpēc Eiropas Parlaments varētu lemt par akcīzes likmju samazināšanu, kas attiektos arī uz Latviju. Aprēķini rāda, ka Latvijas iedzīvotāji par degvielu maksā aptuveni tikpat, cik vairāku Rietumeiropas valstu, piemēram, Austrijas, Spānijas un Luksemburgas, iedzīvotāji.
15. martā portāls novēroja, ka, neraugoties uz cenu pieaugumu, degvielas uzpildes stacijās Liepājā veidojas pat rindas. Aptaujātie atzina, ka jābrauc ir tik un tā, tāpēc lies degvielu arī par augstāku samaksu. Vien retais teica, ka gatavs ierobežot pārvietošanos ar personisko transporta līdzekli.
Par to, kāpēc veidojas tik dramatisks degvielas cenu pieaugums, kā pārvadātājam nemaz īsti skaidrības neesot, atklāj SIA “Liepājas tūre” valdes loceklis Jānis Beļaks. “Sen jau par to uztraucos, pats sāku kājām staigāt,” ar zināmu devu ironijas pajoko uzņēmējs.
Bijuši kādreiz laiki, kad degvielu lējuši par 27 santīmiem litrā, tagad varot tikai vairs gremdēties skaistās atmiņās. “Dzīvosim skopāk, kaut kā mēģināsim iztikt,” pauž “Liepājas tūres” vadītājs. Uz gāzi gan neesot plānots pāriet, arī celt pārvadājumu cenas nebūtu prāta darbs – kopējā situācija ir dramatiska, klienti tad nebūtu maksāt spējīgi.
AS “Liepājas autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Māris Ārbergs stāsta, ka uzņēmumā patērē vairāk nekā 200 tonnu degvielas mēnesī un, neapšaubāmi, cenu pieaugumu jutīs būtiski. Taču ir lietas, ko Latvija ietekmēt nevar, kā šajā gadījumā, kad problēma ir globāla. “Jāskatās, ko darīs pasažieri – vai brauks ar mums, vai kādu citu,” saka M. Ārbergs.
Plašāk lasiet laikrakstā “Kursas Laiks”.
