25.marts daudzu latviešu ģimenēs ir īpaši skumja diena. Pirms 61 gada agrā marta rītā pie daudzu durvīm atskanēja skaudri klauvējieni, ļaudis pēkšņi tika izrauti no mājām un aizvesti tūkstošiem kilometru tālu, lai, kā tā laika vara bija izplānojusi, nekad vairs neatgrieztos. Tika izšķirtas ģimenes. Daudzi no viņiem tā arī vairs nekad nesatika viens otru… Daļa arī vairs neatgriezās savā dzimtajā zemē, savās mājās. Tāds liktenis bija lemts arī daudziem cīravniekiem.
Ceturtdien, kad Latvijā notika piemiņas brīži, lai pieminētu tā laika skaudros notikumus, cīravniekiem par tiem atgādināja Mairīte Alfuse, atceras Lāsma Jūrmale. Pasākumu ar dziesmām kuplināja senioru ansamblis un Dzērves pamatskolas skolēni, kā arī jaunsargu godasardze.
Pēc ziedu nolikšanas, pasākuma dalībnieki kultūras namā tika aicināti noskatīties dokumentālo filmu „… un Igarka, Cerība un Taurenis”.
