Šis nav gurķu gads, atzīst audzētāji, un to izjūt arī dārzeņu pārstrādātāji.
Taču darbs mūspuses konservēšanas uzņēmumos neapsīkst, un tie lauž ceļu arī jauniem produktiem.
Durbes novada SIA “Ābolīt’s” vadītāja Millija Anziķe atzīst, ka gurķu trūkuma dēļ cehs nestrādā ar maksimālo jaudu.
Šajā sezonā ir arī citi jaunumi, stāsta M. Anziķe. Kādreizējā elektriskā zivju kūpinātava pārveidota par žāvētavu, tajā jau iemēģināta dzērveņu sukāžu gatavošana. Tas ir produkts, kura ražošanu M. Anziķe vēlas “pārkost” un kuram sevi vēl esot jāpierāda. Dzērveņu sukādes prasa pamatīgu roku darbu, jo katra oga jāpārgriež uz pusēm, lai cukurs varētu no tās izsūkt sulu.
Eksperimenta stadijā esot rīvētas ogas – upenes, brūklenes, mellenes – ar cukuru.
Savukārt SIA “O Rika” vadītājs Kazimirs Riepšs Otaņķu pagastā atzīst, ka šajā sezonā iet normāli.
“Vienmēr gribētos labāk,” piebilst rūpniecības daļas vadītājs Gatis Skudiķis.
Arī Otaņķos jūt vietējo gurķu neražu, taču glābj jau daudzu gadu sadarbība ar Lietuvas dārzeņu audzētājiem. Lietuvieši marinēšanai un skābēšanai derīgas gurķu šķirnes audzējot siltumnīcās. Tāpēc šogad izdodas pārstrādāt pat vairāk gurķu nekā iepriekš.
Savu produkciju otaņķnieki galvenokārt eksportē uz Lietuvu. Uz turieni esot tuvāk nekā uz Rīgu, kur ir salīdzinoši lielākais tirgus Latvijā.
Plašāk 27. augusta “Kursas Laikā”!
