Marta pavasarīgajās dienās Dienvidkurzemes novada Nīcā Bārtas upes krastos ur grūti atrast brīvas vietas. Automašīnu garas rindas, kuras pamatā ir ar Lietuvas numurzīmēm, un pilns ar copmaņiem, kas kāro tikt pie vimbām.
Dienā, kad portāls “ReKurZeme” satika makšķerniekus, viņi ar lieliem lomiem nevarēja lepoties. Liepājniece Jana stāsta, ka pie tilta copēt sākusi jau astoņos no rīta, līdz diviem pēcpusdienā noķerta tikai viena vimba. Viņa bijusi arī iepriekš, kad arī noķerta tikai viena vimba.
Liepājnieks Intars sekojis līdzi laika prognozēm, tāpēc uz copi Bārtas upē ieradies tikai pēcpusdienā, kad sinoptiķi prognozēja marta pirmos siltuma rekordus. Ap pusdienlaiku laiks noskaidrojās un lutināja ar pavasarīgu dienu. “Par būšanu ir, bet neņem, bet vakars vēl tālu,” optimistisks ir Intars.
Viņš norāda, ka pavasarī interese par Bārtas upi ir liela – jācīnās par vietu. Pats atbraucis otro reizi. Pirmajā noķēris trīs vimbas.
“Mēs ar puiku braucām un domājām, vai būs kur apsēsties. Re, paveicās,” priecājas liepājnieks Kristaps, kurš uz copi ieradies kopā ar dēlu Kristoferu.
“Pagaidām nekā! Mēs tikai pusstundu esam. Pagaidām nekas nav bijis. Teiksim tā – iesildām vietiņu. Iebarojām lēnām. Domāju, ka tuvākās stundas laikā sāksies aktivitāte,” stāsta makšķernieks.
Kristaps norāda, ka vimba ir tas magnēts, kas pavasarī makšķerniekus velk uz Bārtas upi. “Parasti ķeram uz baltajiem tārpiņiem vai slieku, mēģinām arī ar garneri. No pieredzes vairāk strādā baltais un slieka. Vimba ir ļoti kaprīza zivs. Katru reizi ir savādāk,” piebilst Kristaps.
Foto – Uldis Dobelis
