15. jūnijs latviešu svinamo dienu kalendārā tiek dēvēts par Vītus dienu, ko uzskata par sēšanas beigu laiku. Pēc Vītus dienas sētā labība nenogatavojas.
Šajā laikā iesaka vākt un vītināt tējas zāles, jo pirms Jāņiem tās sakoncentrē visu dabas spēku un enerģiju. Arī senajam darba tikumam, ka visiem dārziem līdz Jāņiem jābūt izravētiem, joprojām ir sekotāji, jo gan kultūraugi, gan nezāles aug pa stundām.
Uzskatīja, ja Vītus dienā līst lietus, tad gaidāma laba raža. Ja saulains laiks, tad būs jauks siena laiks, pēc Vītus zāli drīkst ar izkapti pļaut, līdz tam tikai rokām plūca.
