Miķeļi ir 29. septembrī. Ziemas laika sākums. Tās ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību, savā blogā raksta dabas vērotājs Vilis Bukšs.
V. Bukšs norāda, ka Miķeļus svin lepni. Senči kāva aunu vai cūku, skābēja kāpostus, cepa plāceņus, brūvēja alu, bet pirmos kumosus un pirmo alus krūzi ziedoja Mājas kungam.
Ticējumi. Ja ap Miķeļiem līst – būs mīksta, silta ziema. Ja Miķeļu rītā vējš pūš no ziemeļiem – būs auksta un dziļa ziema. Ja Miķeļos ir saule – būs sātīga lopbarība. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina – būs laba nākamā vasara. Ja Miķeļos lido zosis, tad Mārtiņos (10. novembris) būs sniegs.
Foto – Uldis Dobelis
