Cik daudz un kur drīkst (nedrīkst) būt ieplaisājis/ieplīsis priekšējais automašīnas stikls, lai varētu iziet tehnisko apskati? Vai ir kādas prasības arī uz citiem automašīnas logu stikliem? Kādā kārtībā tiem ir jābūt?
Galvenās prasības attiecībā uz vējstikla bojājumiem – autovadītāja redzamības laukā nedrīkst būt ievērojami bojājumi, kā arī vējstiklam kopumā nedrīkst būt stiprību ietekmējoši bojājumi. Ministru Kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa” noteikts, vai vējstikls ir bojāts vadītāja vai pasažiera pusē. Sīkāka informācija par prasībām attiecībā uz vējstikliem atrodama minēto noteikumu 1. pielikuma 3. grupā “Redzamība”. Ņemot vērā šīs prasības, tehniskās apskates inspektors katru gadījumu vērtē atsevišķi, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija.
Transportlīdzekļa vadītāja redzamības laukā, kas ir stiklojums uz priekšu no vadītāja sēdekļa (vējstikla laukums, ko var notīrīt stikla tīrītāji) un priekšējais sānu stiklojums, nedrīkst būt redzamības traucēkļu, izņemot netiešās redzamības sistēmas sastāvdaļas. Transportlīdzekļa vadītāja redzamības laukā jābūt redzamiem atpakaļskata spoguļiem.
Jāņem vērā, ka apskatē saņems novērtējumu “1”, ja redzamības traucēkļi (ieplaisājums) ir ārpus laukuma, ko var notīrīt stikla tīrītāji, vai priekšējā sānu stiklojumā. Savukārt vērtējumu “2”, kas nozīmē, ka tehnisko apskati neiziet, ja redzamības traucēkļi ir vējstikla laukumā, ko var notīrīt stikla tīrītāji; transportlīdzekļa vadītāja redzamības laukā nav redzami atpakaļskata spoguļi.
Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem stikliem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu). Tāpat stiklam jābūt ar atbilstošu gaismas caurlaidību.
Raksts no “Kursas Laika” arhīva
