Kad koki sāk atvadīties no lapām, vakari paliek tumšāki, tad pie kādām no namdurvīm skan frāze: cienasts vai joks? Ir klāt Halovīns. Dažu nīsts, citu gaidīts. Vieni tos uzskata par sātaniskiem svētkiem, kad plosās visi tumsas spēki, citi piebalso, ka tie nav latviešu svētki un mums pašiem ir savas tradīcijas, vēl kāds ar nepacietību darina kostīmus un audzē ķirbjus. Nu jau vairākus gadus arī tirgotāji nesnauž un piedāvā gan kostīmus, maskas, gan speciālus saldumus, gan ķirbjus un pat speciālus rīkus, lai izgrebtu oranžajai ogai raksturīgo seju.
Pastāv atšķirīgi viedokļi par šo svētku rašanos un nozīmi. Katoļi uzskata, ka svētki cēlušies no Mirušo piemiņas dienas, par ko liecina arī svētku nosaukums angļu valodā All halowe ewe, kas nozīmē ‘Visu svēto vakars’. Šajā dienā tika godināti visi tie kristieši, kuri atdevuši savu dzīvību ticības dēļ, kā arī pieminēti tie, kuri, pēc katoļu domām, atrodas šķīstītavā.
Aptaujājot cilvēkus internetā par Halovīnu un tā svinēšanas paradumiem, tika noskaidrots, ka Halovīnu nesvin un to darīt neiesaka arī citiem apmēram 60% respondentu. 20% atzina, ka svētkus nesvin, bet atlikušie 20% ir svinējuši. No aptaujātajiem neviens nebija tāds, kurš Halovīnu svinētu regulāri. Par galvenajiem šo svētku atribūtiem aptaujātie cilvēki atzīst ķirbi (60%), saldumus (20%), briesmoņu maskas (20%).
Iespējams, ka Halovīns tiek pieņemts, jo tas nemaz nav tik svešs, kā šķiet pirmajā brīdī. Halovīnam un latviešu budēļos iešanai ir šis un tas kopīgs. Kas saista un atšķir Halovīnu un budēļus? Laiks – Halovīns ir viena nakts starp 31. oktobri un 1. novembri, savukārt budēļos iet no 10. novembra līdz 6. februārim, tātad vairāk laika priekam un līksmībai.
Plašāk lasiet “Kursas Laika” 31. oktobra numurā!
