Pārtikas kodes jeb sviļņi, ja netiek laikus pamanīti, spēj savairoties ļoti ātri, jo spēj atrast arvien jaunas vietas, kur sadēt oliņas. Nepatīkamais kukainis neatgriezeniski sabojā ēdamos produktus. Lai atrastu, kur mājoklī iemitinājušās kodes, vienkāršākie orientieri ir milti. Nenoslēgtā traukā kodes miltos spēj savairoties milzīgos ātrumos.
Pat tad, ja cītīgi ar rokām izķertu lidojošus pārtikas kaitēkļus, problēmu tas neatrisina, jo visticamāk virtuve ir pilna to oliņām. Pieaugušas kodes dzīves ilgums ir vien pāris dienas, bet skādi sagādā ne tik daudz lidojošās kodes kā to kāpuri, kuri var izšķilties pārtikas iepakojuma ārpusē, bet izgrauzt maisiņā caurumus un iekļūt iekšā.
Eksperimentu veicēja, žurnāliste Aija Geida novērojusi, ka kodēm garšo un patīk visu veidu milti, jo īpaši kukurūzas un rupja maluma, auzu pārslas, griķi, makaroni, rieksti, sēklas, žāvētie augļi. Pēc tā, kurus žāvētos augļus kodes ēd un kuriem nepieskaras, var secināt, cik tie vēlami mūsu uzturā, jo, piemēram, apstrādātus produktus tās nemīl. Kodes, ja nav pieejama garšīgā pārtika, ieperinās tējās, garšvielās un pat sauso ziedu kompozīcijās, pušķos, kur ir graudaugu vārpas.
Kodes var iznīdēt ar veikalos nopērkamiem speciālajiem līmslazdiem, kuriem uzsmērēts feromons, kas pievilina tēviņus, un tie pielīp pie papīra loksnītes.
Ieteicamākais variants, ja ir savairojušās kodes, visus pārtikas krājumus izrevidēt un šaubu gadījumā izmest ārā, plauktus iztīrīt ar etiķi vai stipru etiķūdeni, pārtikas produktus, ja iespējams, var arī sadedzināt. Konstatēt, vai pārtikas produktos ir uzdarbojušās kodes, var pēc kūniņas savilktā tīkla un izkārnījumiem, kas ir gaiši dzeltenas, mazas bumbiņas. Īpaša vērība jāpievērš skapīša stūriem un līstītēm.
Raksts no laikraksta “Kursas Laiks” arhīva
