Februāris ir melnā kraukļa, lielās zīles un dzeltenās stērstes laiks. Krauklis Sveču mēnesī būvē ligzdu un mēneša nogalē mātīte dēj olas. Puteņu mēnesī sāk „zāģēt” lielā zīle un pirmo riesta dziesmu ieskandina dzeltenā stērste. Zīdastes, kuras pārziemoja, uzsāk pavasara ceļošanu. Sarkankrūtīši sāk virzīties ziemeļu virzienā, kur vairāk un dziļāki egļu meži. Šajā laikā lācenes migā nāk pasaulē lācēni. Sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara, savā blogā raksta dabas vērotājs Vilis Bukšs.
Ticējumi par februāri saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā. Kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi.
