Pelējuma sēnīte, iemitinājusies telpās, bojā ne vien dzīves telpas un mēbeļu izskatu, bet var kaitēt arī iemītnieku veselībai.
Pelējumu veido mikroskopiskas sēnītes, kurām ir vairāki tūkstoši sugu. To sporas ienesam telpās ar apaviem un apģērbu. Izņēmums, kur pelējuma nav, ir vien īpaši attīrīta, sterila vide, piemēram, laboratorijas. Lai sporas sāktu attīstīties un veidot sēnīšu kolonijas, tām nepieciešami labvēlīgi apstākļi – siltums, mitrums un slikta ventilācija, saka higiēnas speciālisti.
Ja sporu daudzums telpā ir niecīgs, tas veselībai nekaitēs, bet, ja koncentrācija ir liela, to ieelpošana visbiežāk izraisa klepu, šķaudīšanu un elpceļu kairinājumu, un šie simptomi ātri vien izzūd, ja cilvēks iziet svaigā gaisā. Tāpat kā simptomi jāmin acu asarošana, nieze, izsitumi. Pelējums bīstamāks ir cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām. Ilgstoši esot saskarē ar pelējumu, var izveidoties bronhiālā astma, jo pelējums izraisa elpas trūkumu un žņaudzošu sajūtu kaklā, krūtīs. Veicot pelējuma tīrīšanas darbus, kas nozīmē sporu ieelpošanu, cilvēks var saslimt ar plaušu iekaisumu.
Zinātnieki izpētot secinājuši, ka aptuveni 300 sugu sēnītes var būt bīstamas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, izraisot aknu bojājumus. Paaugstināta jutība pret pelējumu ir zīdaiņiem, bērniem, grūtniecēm, veciem cilvēkiem, plaušu slimniekiem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Pelējuma skarta pārtika, piemēram, maize un ievārījumi, bez žēlastības jāizmet, jo, pat ja būs noņemta pelējuma kārtiņa, sēnītes paliekas atradīsies visā produktā.
Lai neveidotos pelējums, telpas ikdienā ir jāvēdina – vismaz pusstundu dienā. Lai cīnītos ar pelējumu, skartās vietas – sienas – ir jānomazgā, jānožāvē un jāapstrādā ar pretpelējuma līdzekli jeb fungicīdu. Var izmantot arī ūdeņraža pārskābi.
Raksts no “Kursas Laika” arhīva
