Februāris ir kalendārās ziemas pēdējais mēnesis. Tas ir laiks, kad melnais krauklis taisa ligzdu un mēneša beigās kraukļu mātīte dēj olas. Sāk “zāģēt” lielā zīle un pirmo dziesmu skandina dzeltenā stērste. Sākas zīdastu pavasara ceļošana un sarkankrūtīšu pārvietošanās, bet lācenei migā piedzimst lācēni. Arī sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara, savā blogā raksta dabas vērotājs Vilis Bukšs.
Ticējumi par februāri saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā.
Kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi.
Foto – Uldis Dobelis
