Viņas ir sāncenses. Viņas ir vasaras meitas un abām gribas būt labākajām, skaistākajām un apbrīnas vērtām. Viņas ir Vīgrieze un Liepas, savā blogā raksta dabas vērotājs Vilis Bukšs.
Vīgriezes zieds ar savu rožaini saulaino smaidu steidzas pirmais sveicināt vasaras sauli. Liepas zieds uzsmaida vēlāk, bet tā smaids ir neatvairāms… To redzot vīgrieze nepaliek parādā un, ziedu ķekarus atverot, izdaiļo sevi un lauku. Nemiera putnus tā aicina pļavā, lai dvēseles piepildītu ar dziedinošu mieru. Kas atliek liepai? Liepai paliek ziedošais koks ar tūkstoš bitēm, meitas kā liepas un vārds kalendārā.
P.S. Liepas mēnesis ir vasaras viducis un jūlijs ir laiks, kad zied vīgriezes un liepas. Ziedošas liepas ceļmalās, upmalās un ezeru krastos. Reibinošas vīgriezes mežmalās un siena pļāvējs smaržīgā pļavā… Lūk, tā ir Latvijas vasara!
Ticējumi. Ja ar vīgriezēm izberzē bišu stropus, tad tur bitēm labi dzīvojas. Vīgriežu ziedus lieto gan pret garo kāsu, gan pret acu slimībām, gan pret čūsku kodumiem. Liepas ziedu tēju dzer, kad krūtis sāp, kad garais kāss un kad apsaldējies.
