Trīsdesmit gadus no sava mūža Andrejs (vārds mainīts) ir pavadījis cietumā. Vīrietis no ieslodzījuma atbrīvojās augustā, un septembrī viņam izdevās iekārtoties darbā kādā Liepājas uzņēmumā. Tagad viņš pirmo reizi mūžā strādā algotu darbu. “Nemaz tik bieži nav veiksmīgi dzīves stāsti,” norāda Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Una Apsalone.
Viņas un kolēģes Ineses Rozentāles ikdienas darbs ir “atgriezt” dzīvē bijušos ieslodzītos. Ar Liepājas struktūrvienību ik gadus aptuveni 30 ieslodzītie brīvprātīgi noslēdz līgumu, un dienesta speciālisti palīdz personai iekļauties sabiedrībā.
Neko neprot
Pirmo reizi ieslodzījuma vietā Andrejs nonāca 14 gadu vecumā un pēc tam vairākkārt tur atgriezās. “Cilvēks kopumā trīsdesmit gadus nosēdējis cietumā,” uz iespaidīgo stāžu norāda U. Apsalone. Gluži tikpat daudz, cik citiem ir darba stāžs. Tagad Andrejam ir 51.
Pēdējais Andreja termiņš – 12 gadi. “Tas bija nopietns noziegums. Kad viņš atbrīvojās, tēvs bija miris, un viņam nebija neviena tuvinieka. Ar vecajiem draugiem viņš vairs nekontaktējās. Viņš bija bez jebkāda atspēriena dzīvē. Galvenā viņa problēma bija nodarbinātība,” pastāsta U. Apsalone.
|
Probācijas dienests vīrietim palīdzēja sameklēt darbu, jo pēdējo 12 gadu laikā ekonomiskā situācija krasi mainījusies. Turklāt vīrietim nebija pieredzes, kā darbs ir jāmeklē. “Mēs apmēram divas nedēļas gandrīz katru dienu kopā lasījām darba sludinājumus un zvanījām daba devējiem,” pastāsta U. Apsalone. Tomēr pēc darba sludinājuma darbu atrast neizdevās.
“Vienu laiku nebija problēmas atrast vietu. Tagad ekonomiskā situācija ir mainījusies. Pat “Liepājas metalurgā” un zivju kombinātā strādniekus vairs nevajag,” uz grūtībām norāda speciāliste. Tad dienests zvanījis uzņēmumam, kur agrāk kāds bijušais ieslodzītais strādāja. “Pateicu, ka mums ir cilvēks, kurš ļoti grib strādāt. Sarunāju ar personāldaļu, un viņi tikās. Godīgi pateicu, ka viņš ir Probācijas dienesta klients,” atzīst U. Apsalone.
Sāk darbu
Pagājušajā nedēļā Andrejs uz Probācijas dienestu atnesis parādīt noslēgto darba līgumu. “Viņš bija ļoti priecīgs. Viņš teica, ka nezin, vai viņam izdosies, jo nekad nav strādājis, taču darbā viņu iedrošina, lai tik cenšas, gan jau tad izdosies,” priecīga par Andreju ir U. Apsalone.
Viņa norāda, ka Andrejam ir labas izredzes nekad vairs nenonākt cietumā. “Viņam nav alkoholisma problēmas, un viņam ir motivācija,” vērtē speciāliste. Tieši atkarības problēmas ir viena no lielākajām problēmām bijušajiem ieslodzītajiem gan pirms apcietinājuma, gan atgriežoties dzīvē.
“Mums bija sieviete, kura atbrīvojās no ieslodzījuma. Viņa sešus gadus bija pavadījusi ieslodzījumā un pirms tam viņai bija lielas alkohola lietošanas problēmas. Viņa atnāca pie mums, jo viņai nebija vieta, kur deklarēt savu dzīvesvietu. Bijušās ieslodzītās māte meitu negribēja pie sevis deklarēt, jo baidījās no meitas atkarības problēmas. Vecmāmiņai bija aizbildniecība par meitas bērnu. Saikne ar bērnu un māti bija pārtrūkusi alkohola dēļ.
Vecmāmiņa negribēja meitu pieņemt, lai nenodarītu ļaunumu mazmeitai. Mēs risinājām problēmu, un sieviete apmeklēja rehabilitācijas programmu. Vēlāk ģimene apvienojās. Sieviete pat atguva tiesības pati audzināt meitu. Viņa atkarības problēmu atrisināja ar lielu gribasspēku,” par veiksmīgo atrisinājumu gandarīta ir U. Apsalone. Sieviete arī atradusi darbu.
Piedāvā rehabilitāciju
Sievietei pietika ar rehabilitācijas programmu, ko piedāvā Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Sociālās rehabilitācijas centrs no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotām personām. Taču dienests bijušajiem ieslodzītajiem apmaksā arī rehabilitāciju centrā “Akrona” Rīgā, lai viņi varētu atbrīvoties no atkarībām – alkohola, narkotikām, datorspēļu un azartspēļu atkarībām. “Veiksmīgs gadījums pirms diviem gadiem.
Kāds atbrīvotais atradās Liepājas centrā un viņam bija hroniska saslimšana. Viņš ļoti gribēja risināt alkoholisma problēmu un ārstēties. Tajā brīdī uz Minesotas programmu bija rinda. Viņš divus mēnešus spēja noturēties un nedzert, līdz sagaidīja savu rindu. Ārstēšanās bija veiksmīga. Viņš trešo gadu nelieto,” uz veiksmīgo ārstēšanos norāda U. Apsalone.
Iespējas saņemt palīdzību atbrīvotajiem ir, tikai viņiem pašiem tas ir jāgrib, pauž Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe. Cilvēkiem, kuriem nav kur atgriezties pēc atbrīvošanas, tiek dota iespēja dzīvot rehabilitācijas centrā. Tur uzturēšanās ir bez maksas, un klients centrā var dzīvot maksimāli gadu.
Dažkārt dienesta sniegto palīdzību atbrīvotais nevēlas pieņemt, jo negrib uzņemties pienākumus, ko jāievēro, noslēdzot līgumu. “Tā nav tikai bezmaksas gultasvietas un ēdināšana. Pamatā tā ir rehabilitācija – cilvēks tiek ievadīts atpakaļ dzīvē. Īpaši svarīgi tas ir atbrīvotajiem, kuri ir nosēdējuši ļoti ilgus gadus,” norāda I. Rozentāle.
Trūkst motivācijas
“Daudzi palīdzību grib saņemt formāli. Viņi domā – man vajag naudu, dzīvokļa atslēgas. Tašu viss notiek pakāpeniski. Bija gadījums, kad pie mums atnāca atbrīvotais, kurš bija bārenis. Cietumā viņš nonāca vēl pirms dzīvokļa saņemšanas, kas viņam pienāktos pēc noteikumiem.
Taču atgriežoties brīvībā, momentā viņam to dzīvokli neviens nevar iedot. Jāsavāc izziņas, jāiet un jāstāv rindās, jāiet uz dažādām iestādēm, uz vienu komisiju, uz otru. Viņiem trūkst gribasspēka, lai visu paveiktu. Reizēm gadās, ka atbrīvotais iestādē ierodas, kad nav pieņemšanas laiks. Interese atslābst. Ja kāds viņu pabiksta, tad viss notiek. Tas nav viens gadījums. Līdzīgi ir ar invalīdiem, kuri nav nokārtojuši invaliditātes grupu,” uz gribasspēka trūkumu norāda S. Dīķe.
Ar līdzīgām problēmām jācīnās rehabilitācijas centra darbiniekiem. Tur vislielākās problēmas sagādā alkohols un iekšējās kārtības noteikumu ievērošana. “Konkrēta statistika nav, bet aptuveni astoņdesmit procentiem atbrīvoto ir atkarības problēmas,” pauž U. Apsalone. S. Dīķe turpina: “Viņiem liekas: “Es esmu sodu izcietis” un viņi vairs negrib pakļauties iekšējās kārtības noteikumiem. Mājā pudeli vīna vai alus var ienest. Centrā to nevar. Ievērot to viņiem ir ļoti grūti.”
Ieslodzītajiem, kas no cietuma atbrīvojas tiesas piespriestajā termiņā, piedalīšanas rehabilitācijas programmā un dzīvošana centrā ir brīvprātīga.
“Citi tikai pēc tam atskārst, ka nevēlas līdzdarboties rehabilitācijas programmā, turklāt ienes alkoholu. Tie ir pārkāpumi. Ja tas atkārtojas, klientu no centra izslēdz,” uz neveiksmēm norāda S. Dīķe. Nespējot cīnīties ar savām atkarībām, aptuveni trešā daļa atkārtoti atgriežas cietumā.
Nespēj laboties
Augstskolas “Attīstība” pētījums liecina, ka ieslodzījuma vietās cilvēki sastopas ar dažādām grūtībā, kas izraisa izmaiņas viņu personībā. Atbrīvojoties problēmas nepazūd, bet tām pievienojas jaunas. Neatrodot savu vietu sabiedrībā, bijušie ieslodzītie izdara jaunus noziegumus. Turpat 30 procenti atgriežas uz notiesāto sola, liecina valsts iestāžu apkopotā statistika. Pētījuma autori aptaujājuši ieslodzītos un atklājuši, ka noziegumus atkārtoti izdara pat 60 procenti no atbrīvotajiem.
Joprojām aktuāla ir ieslodzīto nodarbināšana. Lielākajai daļai ieslodzīto nav darba, kas nozīmē, ka pēc atbrīvošanas viņi uz ielas nonāks vien ar ceļa naudu kabatā.
UZZIŅAI
Samierina cietušo un likumpārkāpēju
Valsts probācijas dienests aicina interesentus piedalīties Atvērto durvju dienas pasākumā – Izlīguma diena. Tā notiks 19. septembrī, Valsts probācijas dienesta teritoriālajās struktūrvienībās un filiālēs.
Izlīgums ir brīvprātīgs sarunu process, kurā piedalās cietušais un likumpārkāpējs, un kuru vada neitrāla persona – starpnieks, palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu risinājumu.
Izlīguma dienā jebkuram interesentam būs iespēja iepazīties ar izlīguma funkciju, tās nozīmi un organizēšanu. Izlīguma dienas viesi varēs uzdot jautājumus par izlīgumu, kā arī iegūt dažādus informatīvos materiālus.
