Liepājas rajonā nav ierīkotas atskurbšanai piemērotas telpas. Ja ceļmalā guļ iereibis cilvēks, viņš jāved uz slimnīcu. Citāda situācija ir Liepājā, kur iereibušie atgūstas pašvaldības policista un feldšera klātbūtnē.
Liepājas rajona policisti atzīst – atskurbšanas vietas nav, un tas situāciju sarežģī. Policijas darbinieki var izsaukt medicīnisko palīdzību vai gulošo nogādāt medicīnas iestādē. “Ja viņš nevar nedz paiet, nedz nosaukt savus personas datus, tas ir bezpalīdzības stāvoklis.
Labākajā gadījumā – pēc personas datu noskaidrošanas un dokumentu noformēšanas viņu nogādā dzīvesvietā. Abas darbības paredz “Likums par policiju”,” uz iespējamajiem risinājumiem norāda Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse.
Izlīdzas ar Valsts policiju
Jautājums par atskurbtuvi ir aktuāls jau vairākus gadus, norāda Liepājas rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš. Grobiņā, Priekulē un Aizputē “izlīdzas ar Valsts policiju”, atzīst I. Ozoliņš. Notikušas sarunas ar Liepājas pašvaldību par rajonā iereibušo cilvēku vešanu uz pilsētas atskurbtuvi, pastāsta I. Ozoliņš.
Taču tās bijušas nesekmīgas, jo Liepājā ir maz vietas un rajons ir pārāk liels, lai iereibušos no attālākajām apdzīvotajām vietām vestu uz pilsētu. “Piemēram, no Embūtes uz Liepāju,” min I. Ozoliņš.
Iniciatīvu problēmas risināšanā pašlaik uzņēmusies Iekšlietu ministrija, kas valsts sekretāru sanāksmē augustā pieteikusi koncepciju par atskurbšanas telpu ierīkošanu Latvijā.
Koncepcija paredz atskurbtuves ierīkot rajonu centros. Ministrija un Valsts policija atbalsta viedokli, ka atskurbšanas telpu ierīkošana un to uzturēšana būtu jānodod pašvaldību pārziņā, paredzot līdzekļus no valsts budžeta.
Pilsētā daudz klientu
“Mums jau viss ir,” koncepciju par atskurbšanas telpu ierīkošanu Latvijā komentē Liepājas Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute. Tur nonāk iereibušās personas, kuras gulējušas uz ielas un nav varējušas pārvietoties. “Sākumā viņi pat nevar pateikt savu vārdu un uzvārdu. Kad atžirgst, kaut ko varam uzzināt,” stāsta I. Mikute. Liepājas atskurbtuvē diennakti dežūrē feldšeris, kas pārbauda dzērušo veselības stāvokli.
“Kad cilvēku atved, nosakām alkohola reibumu. Vispirms skatāmies vizuāli. Par alkohola reibumu liecina neskaidra runa, gaita. Ja cilvēks neatzīst, ka ir reibumā, palīgā ņemam alkometru un uzzinām, cik promiļu viņam ir. Varam uz vietas noteikt cukura līmeni. Ja redzam, ka stāvoklis ir nopietns, piesaistām ātro palīdzību,” pastāsta vecākā feldšere Sandra Bluka.
Pēc atžirgšanas saņem sodu
Pērn Liepājas atskurbtuvē dzērumu izgulēja vairāk nekā tūkstoš cilvēku, un šogad to skaits būs vēl lielāks. Pērn Liepājas pašvaldībai atskurbtuves uzturēšana izmaksāja 57 tūkstošus latu.
Maksimālais laiks, ko iereibušais pavada atskurbtuvē, ir 12 stundas. Pēc “ciemošanās” tajā jāsaņem sods – no brīdinājuma līdz 100 latiem. Ja gada laikā cilvēks nonāk atskurbtuvē atkārtoti, sods ir lielāks – jāmaksā no 25 līdz 250 latiem vai jāizcieš administratīvais arests līdz 15 diennaktīm.
Patstāvīgajiem klientiem neesot kauns, ka nonākuši atskurbtuvē. “Viņi pat vēlas šeit izgulēties, sevišķi ziemas laikā. Tad mēs viņus regulāri savācam un vedam, lai nenosaltu,” skaidro I. Mikute.
